Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kareivis
kareivis -vja, v.
1.Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe Padomju Armijā un daudzu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
PiemēriSardzes kareivis.
  • Sardzes kareivis.
  • Kareivja formas tērps.
  • Vecs kareivis, divdesmitpiecus gadus savam zemes tēvam krietni nokalpojis, nāca uz mājām.
  • ..Semjons Budjonnijs.. no vienkārša kareivja izauga par izcilu jaunā tipa militāru darbinieku - par strādnieku un zemnieku Sarkanās Armijas karavadoni.
  • Seržants, galvu nepagriezis, uzsauca: «Smirnov!» No blakus istabas iznāca kareivis.
  • sal. «Tiks izpildīts!» Robiņš kā kareivis.. atsaucās.
1.1.Karavīrs.
PiemēriĢedimins, cēlies no kapenēm senām, Lietuvjus vada, lai vāci vairs nenāk; Diženais kareivis aizauļo zirgā..
  • Ģedimins, cēlies no kapenēm senām, Lietuvjus vada, lai vāci vairs nenāk; Diženais kareivis aizauļo zirgā..
1.2.pārn. Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi. Cīnītājs.
PiemēriArī mākslas kritiķis ir kareivis, kas cīnās par mākslas progresu komunisma ideālu vārdā.
  • Arī mākslas kritiķis ir kareivis, kas cīnās par mākslas progresu komunisma ideālu vārdā.
  • Mūsu dzejnieks [E. Veidenbaums] vēlas būt viens no pirmajiem kareivjiem brīvas nākotnes izcīņas kaujā. Tāpēc viņa balss ir tik vīrišķīga, nepiekāpīga, spārnota..
2.tikai dsk. Padomju Armijas karavīru kategorija, kurā ietilpst kareivji un jefreitori. Buržuāziskās Latvijas armijas karavīru kategorija, kurā ietilpst kareivji un dižkareivji.
Avoti: 4. sējums