karavīrs
karavīrs -a, v.
Persona, kas atrodas bruņoto spēku dienestā.
PiemēriKaravīru ierinda.
- Karavīru ierinda.
- Karavīra ietērps.
- Kļūt par karavīru.
- Laukumā [parāde] uzbrauc.. kaujas mašīnas. Tās vada labākie karavīri..
- Vientulības brīžos viņš parasti soļoja stingrā karavīra solī no viena istabas stūra uz otru..
- ..Ēvalda gribasspēks panāca savu - ar komandiera un biedru palīdzību karavīrs pilnībā apguva šaušanas prasmi.
- pārn. ..Mēs, miera frontes drošie karavīri, Mums lemts ir tautu laimi aizstāvēt.
- pārn. Burts ir karavīrs - Sen, jau sen tā sacīts. Viņa zobens tīrs, Asinīm nav slacīts, - Drupās triec viņš tumšo varu, Uzveikdams ar garu.
Avoti: 4. sējums