kārība
kārība -as, s.; novec.
1.Savtīga, parasti zemiska, tieksme, kāre (pēc kā).
PiemēriNaudas kārība.
Stabili vārdu savienojumiMiesas kārība.
2.parasti vsk. Kāre (ko darīt).
PiemēriViņai [Oļiņietei] bij liela kārība redzēt, kā Gaitiņi atšķirsies un aizbrauks, tāpēc iegāja kambari, no kurienes pa lodziņu varēja pārredzēt Gaitiņu pagalmu..
Avoti: 4. sējums