Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kareivīgums
kareivīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → kareivīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSeno romiešu kareivīgums.
2.Vispārināta īpašība → kareivīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriOponenta kareivīgums.
Avoti: 4. sējums