kareivīgs
kareivīgs -ais; s. -a, -ā
kareivīgi apst.
1.Tāds, kas izceļas ar drošsirdību, bezbailību, izturību karā. Tāds, kas daudz karo. Tāds, kam ir tieksme karot.
PiemēriKareivīgas ciltis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKareivīgs noskaņojums.
1.2.pārn. Tāds, kas mēdz kauties. Tāds, kas ir gatavs kauties. Kauslīgs. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriJauni vīrieši bruka cits citam virsū, bļaustījās, plēsa drēbes, dauzīja dūres pret citu sejām... Sievietes spiedza, raustīja savus kareivīgos draugus aiz piedurknēm, bet nespēja viņus atturēt.
2.Tāds, kas ir gatavs sākt konfliktu, strīdu. Tāds, kam piemīt tieksme pēc konfliktiem, strīdiem.
PiemēriKareivīgs jauneklis.
2.1.Tāds, kurā izpaužas gatavība sākt konfliktu, strīdu. Tāds, kurā izpaužas tieksme pēc konfliktiem, strīdiem.
Piemēri..Graudums bija iekļuvis tai kareivīgajā noskaņā, kad otra vārdi atsitas kā zirņi pret stiklu, un viņš būtu ar mieru šo divkauju turpināt kaut vai līdz rītam..
2.2.Tāds, kas ir gatavs cīnīties vai cīnās par kādu (parasti nozīmīgu) mērķi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKareivīgs publicists.
3.Kareivisks1.
Piemēri«Ja jau nu mums par abiem viens koferis, vajadzēs arī iepazīties,» un, pieņēmis kareivīgu stāju, turpināja: «Esmu Indulis Piesis, strādāju par šoferi.»
Avoti: 4. sējums