Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kareklis
kareklis -ļa, v.
1.Rotājums piekariņa veidā (piemēram, pie tērpa, rotas lietām). Karama rotas lieta.
PiemēriSakta ar karekļiem.
2.Tas, kas ir piekārts, pakārts (kur) un nokarājas.
PiemēriKad kaķim piekar karekli astē, tad tas skrien kā traks.
3.Rīks, priekšmets (kā) uzkāršanai.
PiemēriMēteļa kareklis.
Avoti: 4. sējums