kareklis
kareklis -ļa, v.
1.Rotājums piekariņa veidā (piemēram, pie tērpa, rotas lietām). Karama rotas lieta.
PiemēriSakta ar karekļiem.
- Sakta ar karekļiem.
- Ar karekļiem rotāta villaine.
- ..dejotāji spilgtos, zvārguļiem un karekļiem rotātos tērpos dejo nacionālās dejas.
- Es pārdodu dzintara karekļus un gredzenus, piespraudes un auskarus.
- «To es.. nevaru atļauties,» teicu, skatīdamies uz viņas ausi, kurā šūpojās plastmasas kareklis pingponga bumbiņas lielumā..
2.Tas, kas ir piekārts, pakārts (kur) un nokarājas.
PiemēriKad kaķim piekar karekli astē, tad tas skrien kā traks.
- Kad kaķim piekar karekli astē, tad tas skrien kā traks.
- Ārā, sādžā, pēkšņi sāk sprakšķēt šāvieni, un komandpunktā kāds neganti dauza pa sliedes karekli. «Trauksme! Trauksme!»
3.Rīks, priekšmets (kā) uzkāršanai.
PiemēriMēteļa kareklis.
- Mēteļa kareklis.
- ..viņš.. pārlaida acis [drēbnieka] istabai ar tukšiem karekļiem un.. koka puscilvēkiem, kur parasti redz kādu pasāktu.. drānu gabalu.
Avoti: 4. sējums