nepanesams
nepanesams -ais; s. -a, -ā
nepanesami apst.
1.Nol. divd. → panest.
2.Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga (parasti nelabvēlīga), ka to grūti vai neiespējami paciest.
PiemēriNepanesams karstums.
- Nepanesams karstums.
- Kas par smagu, nepanesamu gaisu... kā lietuvēns tas man guļ uz krūtīm!...
- No pārkarsētās zemes kā no pirts krāsns akmeņiem ceļas gaisā balti tvaiki. Tveice kļūst vēl nepanesamāka nekā dienā.
- ..dzīve Rīgā Dārziņam kļuva arvien nepanesamāka... trūka paša galvenā - līdzcilvēku saprašanas.
2.1.Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriNepanesams naids.
- Nepanesams naids.
- Nepanesamas skumjas.
- Nepanesamas sāpes.
- ..fiziskā nelabuma sajūta mazināja garīgo, kas bija daudz nepanesamāka.
3.Tāds, kas ir tik nepatīkams, ka tā klātbūtni grūti vai neiespējami paciest.
PiemēriNepanesami bērni.
- Nepanesami bērni.
- Dzērājs [vīrs], apnicis, nepanesams cilvēks. Zetiņa viņu nemīl.
- «Nu tad ej ar,» vīra māte sacīja, aizturētās dusmās sarkana palikdama.. «Pēdējā laikā tu esi palikusi nepanesama.»
Avoti: 5. sējums