Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kazaks
kazaks -a, v.
1.vēst. Brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu.
PiemēriKazaku apgabali.
2.vēst. Pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta — militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos.
PiemēriKazaku karaspēks.
3.vēst. Karavīrs Sarkanās Armijas īpašā kavalērijas daļā, kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem.
PiemēriPadomju Armijas kavalērijas kazaku divīzijas.
4.Vīrietis, kas dzimis kādā no šādiem bijušajiem apgabaliem.
4.1.dsk. Šādu bijušo apgabalu iedzīvotāji, kas parasti tur ir dzimuši.
PiemēriKazaku ciemats.
5.vēst. Pagasta ziņnesis.
Piemēri«..kazaks bija atnācis: piektdien jābrauc uz tiesu, matainis esot iesūdzējis.»
6.sar. Cilvēks, kam patīk iet, skriet, rīkot.
Piemēri..tāds kazaks pasaulē vēl nebija redzēts. ..Tikai uz tiem zirgiem kā paša nelabā uzburts..
Stabili vārdu savienojumiKazaku paeglis.
Avoti: 4. sējums