Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
streipulīgs
streipulīgs -ais; s. -a, -ā
streipulīgi apst.
Tāds, kas streipuļo. Tāds, kam ir raksturīga ķermeņa, tā daļu nestabilitāte, līgošanās (par kustībām, stāvokli).
PiemēriStreipulīgs vīrs.
Avoti: 7-2. sējums