uzsisties
uzsisties -sitos, -sities, -sitas, pag. -sitos; refl.
1.parasti 3. pers. Tikt uzsistam (1) (uz kā), parasti neviļus, negribēti.
PiemēriRīkstīte uzsitās uz kaut kā mīksta, un gaisā pavēlās dzeltenu putekļu strūkla. Viņš bija pārsitis nogatavojušos pļavas pūpēdi.
2.parasti 3. pers. Refl. → uzsist2. Tikt uzsistam.
Piemēri..naftas strūkla šņākdama no akas uzsitās asu piecdesmit gaisā.
2.1.Uzlidot augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par purniem.
PiemēriPēkšņi tās [kaijas] uzsitās gaisā. Vai kaijas šāvienu dzirdēja pirmās?
4.parasti 3. pers. Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļām) — par izsitumiem, augoņiem u. tml.
PiemēriAtminējās [vīrs], ka tai [sievai] ne pūtina [pūtīte] uz ģīmja nebij uzsitusies, ne mazā pirkstiņa nadziņš ielūzis tā, ka viņš to nemanītu.
5.sar. Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
Piemēri..Pāvels nebija peļams zvejotājs, tomēr uz sauszemes jutās labāk, mīlēja komandēt plašākos mērogos nekā uz kuģa un uzsitās amatā.
Stabili vārdu savienojumiUzsisties uz augšu.
Avoti: 8. sējums