bezdarbīgs
bezdarbīgs -ais; s. -a, -ā
bezdarbīgi apst.
1.Tāds, kas pietiekami nestrādā. Tāds, kas neveic savus darba pienākumus. Pasīvs.
PiemēriBezdarbīgs ierēdnis.
1.1.Tāds, kas nav iesaistīts lietderīgā darbā, nodarbībā.
Piemēri«Man tur [tēva saimniecībā] nebija ko darīt. Bezdarbīga mazais zemes gabaliņš neviena necieš. Es gāju svešiem kalpot.»
1.2.reti Nenodarbināts, nekustīgs (parasti par locekļiem).
PiemēriBezdarbīgas rokas.
2.Tāds (stāvoklis, rīcība), kas nav saistīts ar lietderīgu darbu, nodarbību.
PiemēriBezdarbīgi klaiņot.
2.1.Tāds (laika posms), kad nav lietderīga darba, nodarbības.
PiemēriBezdarbīga diena.
Avoti: 2. sējums