bezdarbīgs
bezdarbīgs -ais; s. -a, -ā
bezdarbīgi apst.
1.Tāds, kas pietiekami nestrādā. Tāds, kas neveic savus darba pienākumus. Pasīvs.
PiemēriBezdarbīgs ierēdnis.
- Bezdarbīgs ierēdnis.
1.1.Tāds, kas nav iesaistīts lietderīgā darbā, nodarbībā.
Piemēri«Man tur [tēva saimniecībā] nebija ko darīt. Bezdarbīga mazais zemes gabaliņš neviena necieš. Es gāju svešiem kalpot.»
- «Man tur [tēva saimniecībā] nebija ko darīt. Bezdarbīga mazais zemes gabaliņš neviena necieš. Es gāju svešiem kalpot.»
1.2.reti Nenodarbināts, nekustīgs (parasti par locekļiem).
PiemēriBezdarbīgas rokas.
- Bezdarbīgas rokas.
2.Tāds (stāvoklis, rīcība), kas nav saistīts ar lietderīgu darbu, nodarbību.
PiemēriBezdarbīgi klaiņot.
- Bezdarbīgi klaiņot.
- Lai nu ko, bet bezdarbīgu zvalstīšanos viņa necieš par visu vairāk.
- Nadīna bezdarbīgi lūkojas šajā citkārt pierastajā ainavā..
- Vajadzēja strādāt... bet nu jau turpat stundu viņa bezdarbīgi stāvēja pie bibliotēkas loga un skatījās uz jūru..
2.1.Tāds (laika posms), kad nav lietderīga darba, nodarbības.
PiemēriBezdarbīga diena.
- Bezdarbīga diena.
- Bezdarbīga dzīve.
Avoti: 2. sējums