Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bezdarbnieks
-a, v.
-es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas neatrod sev algotu darbu (kapitālistiskajās valstīs).
PiemēriBezdarbnieku demonstrācija.
Stabili vārdu savienojumiInteliģentais bezdarbnieks.
Avoti: