bezcerīgs
bezcerīgs -ais; s. -a, -ā
bezcerīgi apst.
1.Tāds (cilvēks), kam nav cerību. Tāds (cilvēks), kas zaudējis cerības.
PiemēriNekad vēl mūžā Ina nebija jutusies tik vāja un bezcerīga kā šajā brīdī [pie sabojātās mašīnas].
1.1.Tāds, kas nerada cerības Tāds, kas nesaistās ar cerībām (uz sekmēm, izdošanos).
PiemēriBezcerīgs pasākums.
1.2.Tāds, kurā izpaužas cerību, izredžu trūkums.
PiemēriBezcerīgs skatiens.
1.3.pārn. Drūms, nomācošs (parasti par apkārtni, dabas ainavu).
Piemēri..šo [izcirsto mežu] postažu nomainīja bezgalīgi drūmi purvi. Bet tieši šī bezcerīgā ainava kļuva par.. izgudrojuma augsni..
Avoti: 2. sējums