bezbiļetnieks
bezbiļetnieks -a, v.
bezbiļetniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes. Apmeklētājs, kam nav ieejas biļetes.
PiemēriSodīt vilcienā bezbiļetnieku.
Avoti: 2. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi