Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
policists
policists -a, v.
policiste -es, dsk. ģen. -stu, s.; neakt.
Jaunākā dienesta pakāpe policijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī policijas darbinieks.
Piemēri..divos naktī politapsardzes ierēdņi un policisti ieradās ar kratīšanas un aresta orderi Silenieka dzīvoklī..
  • ..divos naktī politapsardzes ierēdņi un policisti ieradās ar kratīšanas un aresta orderi Silenieka dzīvoklī..
  • Kad bija noņemti pirkstu nospiedumi, resnītis piecēlās.. un teica: «Tas, kungi, viss. Tagad es jūs nododu šī laipnā ierēdņa rīcībā,» viņš norādīja ar pirkstu uz policistu galda galā.
  • Pretī angļu drūmajām kaskām, pretī plastmasas vairogiem, pretī policistu stekiem, pretī dūmu smakai.. - iet īrs..
Avoti: 6-2. sējums