Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
poliandrs
poliandrs -ais; s. -a, -ā
poliandri apst.
1.neakt. Saistīts ar poliandriju (1), tai raksturīgs.
PiemēriPoliandra laulība.
2.zool. Saistīts ar poliandriju (2), tai raksturīgs.
PiemēriDzeguzes ir.. poliandri putni.
3.bot. Tāds, kam ir daudz putekšņlapu (par ziedu).
PiemēriPoliandrs zieds.
Avoti: 6-2. sējums