Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
poleris
poleris -ra, v.; jūrn.
Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai. Slīdrags.
PiemēriPie poleriem sastinguši tankkuģi.., ceļš uz plašajiem ūdeņiem tiem vedīs caur rūpnīcas dokiem.
Avoti: 6-2. sējums