poleris
poleris -ra, v.; jūrn.
Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai. Slīdrags.
PiemēriPie poleriem sastinguši tankkuģi.., ceļš uz plašajiem ūdeņiem tiem vedīs caur rūpnīcas dokiem.
- Pie poleriem sastinguši tankkuģi.., ceļš uz plašajiem ūdeņiem tiem vedīs caur rūpnīcas dokiem.
- Uz Tālajām salām vedam degvielu.. ziemotājiem. Ostu tur nav, poleru, kur pietauvoties, arī ne..
Avoti: 6-2. sējums