Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
polemiķis
polemiķis -ķa, v.
polemiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
Cilvēks, kas piedalās polemikā.
PiemēriGudrs polemiķis.
  • Gudrs polemiķis.
  • Asprātīgs polemiķis.
  • Dedzīgs polemiķis.
  • Mēdz sacīt, ka A. Skalbe nav polemiķis. Tam grūti piekrist. Vismaz sešdesmitajos gados viņa dzejā polemika skan bieži.
Avoti: 6-2. sējums