polemiķis
polemiķis -ķa, v.
polemiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
Cilvēks, kas piedalās polemikā.
PiemēriGudrs polemiķis.
- Gudrs polemiķis.
- Asprātīgs polemiķis.
- Dedzīgs polemiķis.
- Mēdz sacīt, ka A. Skalbe nav polemiķis. Tam grūti piekrist. Vismaz sešdesmitajos gados viņa dzejā polemika skan bieži.
Avoti: 6-2. sējums