Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
policmeistars
policmeistars -a, v.; neakt.
Policijmeistars.
PiemēriKopā ar Lucavu viņš apmeklēja poliemeistaru un pilsētas galvu, lai izprasītu atļauju koncertam.
Avoti: 6-2. sējums