sanest
sanest -nesu, -nes, -nes, pag. -nesu; trans.
1.Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Nesot savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
PiemēriSanest malku šķūnī.
1.1.Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā.
PiemēriMārtiņa skatiens pievērsās virtuves grīdai: vectēvs šodien sanesis iekšā visus Līvsalas dubļus.
1.2.Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā. Atnest un atdot (kā lielāku daudzumu).
PiemēriPirmajā datumā visi īrnieki paši sanesot naudu un noliekot saimniecei priekšā uz galda.
2.parasti 3. pers. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — parasti par ūdeņiem, vēju. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
PiemēriMelnupes straumē pietekas sanesa ledu..
3.parasti 3. pers. Saražot (medu) — par bitēm.
PiemēriLabās vasarās bites sanesa medu visai ziemai.
Avoti: 7-1. sējums