sanest
sanest -nesu, -nes, -nes, pag. -nesu; trans.
1.Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Nesot savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
PiemēriSanest malku šķūnī.
- Sanest malku šķūnī.
- Sanest lielu kaudzi akmeņu.
- Viņi noņēma tīklus no vabām un sanesa laivā enkurus.
- Pirti ūdens lielajā katlā sanests jo laikus no rīta, arī malka ir jau krāsnī sabāzta.
- pārn. Mūsu mūži no tādiem ķieģeļiem celti, Ko esam sanesuši uz savas muguras.
- pārn. Gadi viņu starpā bija sanesuši ne mazums svešuma.
1.1.Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā.
PiemēriMārtiņa skatiens pievērsās virtuves grīdai: vectēvs šodien sanesis iekšā visus Līvsalas dubļus.
- Mārtiņa skatiens pievērsās virtuves grīdai: vectēvs šodien sanesis iekšā visus Līvsalas dubļus.
1.2.Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā. Atnest un atdot (kā lielāku daudzumu).
PiemēriPirmajā datumā visi īrnieki paši sanesot naudu un noliekot saimniecei priekšā uz galda.
- Pirmajā datumā visi īrnieki paši sanesot naudu un noliekot saimniecei priekšā uz galda.
- «Kad vācieši aizlaidās, man iedeva zemi. Drēbes sanesa labi cilvēki.»
2.parasti 3. pers. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par ūdeņiem, vēju. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
PiemēriMelnupes straumē pietekas sanesa ledu..
- Melnupes straumē pietekas sanesa ledu..
- Lietus nogāzē izskalojis prāvus akmeņus, bet lejā sanesis smiltis.
- ..vējš sanesis dziļas kupenas..
3.parasti 3. pers. Saražot (medu) – par bitēm.
PiemēriLabās vasarās bites sanesa medu visai ziemai.
- Labās vasarās bites sanesa medu visai ziemai.
Avoti: 7-1. sējums