Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzplecis
uzplecis -ča, v.
1.Lentveida detaļa, kas uzšūta uz apģērba pleca daļas, arī piešūta, iešūta pleca daļā.
PiemēriPie galdiņa apsēdās divi jaunekļi. Smalkā, gumijotā auduma mēteļus viņi nenovilka, lai citi redzētu, ka mēteļiem ir uzpleči un uz krūtīm piestiprināti četri misiņoti riņķīši... Viņu vecumā tas ir tikai moderni.
  • Pie galdiņa apsēdās divi jaunekļi. Smalkā, gumijotā auduma mēteļus viņi nenovilka, lai citi redzētu, ka mēteļiem ir uzpleči un uz krūtīm piestiprināti četri misiņoti riņķīši... Viņu vecumā tas ir tikai moderni.
  • Vīrieši iecienījuši sportisko stilu, viņiem patīk valkāt kreklus, kuriem daudz detaļu - kabatas, uzpleči.
2.Šāda apģērba detaļa ar dienesta pakāpes atšķirības zīmi (formas tērpam).
Piemēri..liekas, ka svešāks palicis ir brālis, ir viņa smaids. Varbūt to dara svešāku virsnieka tērps, Edgara zeltotie uzpleči, uz kuriem vientuļas zaigo baltas zvaigznītes?
  • ..liekas, ka svešāks palicis ir brālis, ir viņa smaids. Varbūt to dara svešāku virsnieka tērps, Edgara zeltotie uzpleči, uz kuriem vientuļas zaigo baltas zvaigznītes?
  • Viņš joprojām bija ģērbies karavīra tērpā, tikai bez uzplečiem un nozīmēm.
  • ..kabinetā.. sēdēja trīs vīrieši ar cara armijas uzplečiem un mundieriem.
Avoti: 8. sējums