Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzplijīgs
uzplijīgs -ais; s. -a, -ā
uzplijīgi apst.
1.Tāds, kas nekautrīgi, uzmācīgi vēršas pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
Piemēri..ja es nebūtu tik uzplijīga un neatlaidīga, diez vai meistara palīgs būtu pārāk pūlējies dalīties ar mani savā pieredzē un zināšanās.
1.1.Tāds, kam izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMājas jaunieši pierunāja mani aiziet uz vienu no estrādes koncertiem, kas iepriekš uzplijīgi tika reklamēti..
1.2.Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Avoti: 8. sējums