uzpliukšķināt
uzpliukšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
uzpliukšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.; retāk
1.Īsu brīdi, arī reizēm pliukšķināt (kādam, kam, pa ko).
PiemēriAntons uzpliukšķina ar pātagu.
1.1.trans.
PiemēriUzpliukšķināt pletni.
Avoti: 8. sējums