uzplīkšķināt
uzplīkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
uzplīkšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.; retāk
1.Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
Piemēri«Jūs esat šejienes skolotājs?» dragūns.. vaicā... viņš pablenž uz smīnētāju pusi un ar nagaiku uzplīkšina pa zābakstulmu.
- «Jūs esat šejienes skolotājs?» dragūns.. vaicā... viņš pablenž uz smīnētāju pusi un ar nagaiku uzplīkšina pa zābakstulmu.
1.1.trans.
PiemēriEglīšu pagalmā pastnieks apgrieza zirgus,.. uzplīkšinājis pātagu, aizbrauca..
- Eglīšu pagalmā pastnieks apgrieza zirgus,.. uzplīkšinājis pātagu, aizbrauca..
Avoti: 8. sējums