uzplēst
uzplēst -plēšu, -plēs, -plēš, pag. -plēsu; trans.
1.Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts, uzplīst.
PiemēriPuisis skrēja pa tumšo, garo koridoru, apgāza krēslu, māte viņam dzinās pakaļ, paklupa pāri krēslam, uzplēsa sarkanā atlasa rītsvārkus..
1.1.Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (piemēram, ķermeņa daļa) tiek ievainota.
PiemēriUzplēst uz zara apdzijušu rētu kājā.
1.2.pārn. Savienojumā ar «rēta», «brūce, «vaina» u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz.
PiemēriNeesmu viņiem rakstījis, jo negribas uzplēst vecās rētas..
2.Plēšot attaisīt, atvērt u. tml. (piemēram, ko salīmētu, sakļautu). Atplēst (2).
PiemēriEs uzplēšu aploksni. Izvelku no tās divas rūpīgi aprakstītas lapas..
2.1.Plēšot, parasti no apakšas uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
Piemēri..virtuvē patlaban uzplēsta grīda: stampā smiltis, liek jaunus šķērskokus apakšā..
3.Uzart (neapstrādātu lauku, atmatu u. tml.).
PiemēriUzplēst plēsumu.
3.1.Uzarot neapstrādātu zemi, atmatu u. tml., izveidot (tīrumu).
PiemēriAugusts savukārt meža daļā, kas, mājas ceļot, bija nocirsta, izlauza celmus un uzplēsa tīrumus.
Avoti: 8. sējums