Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzplecis
uzplecis -ča, v.
1.Lentveida detaļa, kas uzšūta uz apģērba pleca daļas, arī piešūta, iešūta pleca daļā.
PiemēriPie galdiņa apsēdās divi jaunekļi. Smalkā, gumijotā auduma mēteļus viņi nenovilka, lai citi redzētu, ka mēteļiem ir uzpleči un uz krūtīm piestiprināti četri misiņoti riņķīši... Viņu vecumā tas ir tikai moderni.
2.Šāda apģērba detaļa ar dienesta pakāpes atšķirības zīmi (formas tērpam).
Piemēri..liekas, ka svešāks palicis ir brālis, ir viņa smaids. Varbūt to dara svešāku virsnieka tērps, Edgara zeltotie uzpleči, uz kuriem vientuļas zaigo baltas zvaigznītes?
Avoti: 8. sējums