izdēdēt
izdēdēt -dēdu, -dēdi, -dēd, pag. -dēdēju; intrans.
1.parasti divd. formā: izdēdējis Kļūt ļoti vājam.
PiemēriIzdēdējusi seja.
- Izdēdējusi seja.
- Izdēdējuši vaigi.
- Izdēdējis zirgs.
- Māris no pusbada dzīves bija kļuvis pavisam bāls, izdēdējis, sīciņš, bieži slimoja.
- ..viņam bij diezgan, ja viņš varēja paturēt savās izdēdējušās rokās, pār kurām stiepās lielas, izmocītas dzīslas, mazu bērna rociņu.
- sal. «Tu esi tāda kā izdēdējusi. Tev vajag pieņemties miesās, bet tu dilsti,» viņa teica..
2.parasti 3. pers. Kļūt viscaur irdenam, drupanam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
Piemēri..ieži izdēdējuši, sairuši, un tur [kalnos] bīstami kāpelēt pat labam alpīnistam.
- ..ieži izdēdējuši, sairuši, un tur [kalnos] bīstami kāpelēt pat labam alpīnistam.
- Pat visaugstākie kalni, kā zināms, izdēd un ar laiku pazūd no zemes virsas.
- Pret debesīm slienas izdēdējuši klinšu bluķi.
3.parasti 3. pers. vai divd. formā: izdilis
PiemēriIzdilt (par drēbēm)
- Izdilt (par drēbēm)
- Izdēdējusī vadmala, kuru Cibiņa tēvs jau gadiem bija savos svārkos nēsājis un kurus māte savam dēliņam rudenī bija savārstījusi, izšķīda kā papīrs...
- Kas nu tas par goda uzvalku, jau izdēdējis, ka vairs knapi [tikko] kopā turas.
3.1.Kļūt nestipram, tiekot lietotam vai laika gaitā (piemēram, par papīru, koka priekšmetu).
Piemēri..sienā mēs atradām iemūrētu aptrupējušu vīstokli... vīstoklī atradās vienīgi kaut kādi izdēdējuši papīri.
- ..sienā mēs atradām iemūrētu aptrupējušu vīstokli... vīstoklī atradās vienīgi kaut kādi izdēdējuši papīri.
- ..tikai viesuļi karstajās pusdienās aizvērpās pār klajumiem, lauzdami kokus un noceldami pa vecam, izdēdējušam jumtam.
Avoti: 3. sējums