uzlīst
uzlīst -lienu, -lien, -lien, pag. -līdu; intrans.
1.Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem. Lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriKaķis uzlien kokā līdz strazdu būrim.
- Kaķis uzlien kokā līdz strazdu būrim.
- «..rudeņos un pavasaros [augļu kokus] nokaļķoja baltus un aplika ķeramās jostas, lai salnas tauriņi un citi kukaiņi nevarētu uzlīst un iedēt savas oliņas!»
- Uzlīdušas zāles stiebros, ērces gaida upuri, izpletušas priekškājas, kurās ir smaržu uztvērēji..
- Pieēdis pilnu vēderu, lūsis aplaizīja ūsas, nosprauslājās un slinki aizčāpoja pāri pļavai uz biezokni. Uzlīdis zemu pagāztā priedē, viņš iekārtojās zaru staklē..
1.1.Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par cilvēkiem. Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties uz kādas vietas.
Piemēri..Žanis iedomājās uzlīst eglē un vismaz ar tālskati nopētīt, kas tas par [briežu] tēvaini tāds ir.
- ..Žanis iedomājās uzlīst eglē un vismaz ar tālskati nopētīt, kas tas par [briežu] tēvaini tāds ir.
- Tad vīrietis uzlīda istabaugšā. Arī puikas dzīrās kāpt līdzi..
- Mājā nemanot uzlīdu uz kūtsaugšas,.. likos gulēt, apsedzies ar svārkiem.
1.2.pārn. Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā, parasti par mākoņiem.
Piemēri..mums virs galvas bija uzlīdis melns mākonis, kas plītēja lejā lietu.
- ..mums virs galvas bija uzlīdis melns mākonis, kas plītēja lejā lietu.
- Mākonis bija uzlīdis pāri galvām un aizsedza sauli.
1.3.pārn.; sar. Ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi.
Piemēri«Cik tālu uzlīdāt?» - «Tūlīt pēc fakultātes beigšanas mani pieņēma par juriskonsultu komercbankā.»
- «Cik tālu uzlīdāt?» - «Tūlīt pēc fakultātes beigšanas mani pieņēma par juriskonsultu komercbankā.»
Avoti: 8. sējums