Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzlocījums
uzlocījums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → uzlocīt.
PiemēriŠoziem atkal ļoti daudz tiks valkātas vienkāršā adījumā darinātas, cieši galvai piegulošas cepurītes ar mazu maliņu, lielāku vai mazāku uzlocījumu.
Avoti: 8. sējums