uzlīt
uzlīt parasti 3. pers., -līst, pag. -lija; intrans.
1.Neilgu laiku, arī reizēm līt (par lietu).
PiemēriReizumis uzlīst lietus, reizumis krīt lejā smalkas sniega pārslas..
- Reizumis uzlīst lietus, reizumis krīt lejā smalkas sniega pārslas..
- Uzlīst vai katru dienu, kas zemkopju darba soli tīrumos stipri vien apgrūtina.
- Bet tiklīdz uzlīst viens lietus īsts, Jau atkal vaimanas: līst un līst!...
2.Tekot, plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) – par šķidrumu.
PiemēriŪdens uzlija sunim tieši virsū.
- Ūdens uzlija sunim tieši virsū.
- Piens uzlija uz priekšauta.
- Tas izskatās tā, it kā uz baltas, plūksnainas dzēšlapas būtu uzlijusi tuša.
- pārn. Ļaužu drūzmā Irmai kā aukstums uzlija vientulības sajūta.
Avoti: 8. sējums