uzlīt
uzlīt parasti 3. pers., -līst, pag. -lija; intrans.
1.Neilgu laiku, arī reizēm līt (par lietu).
PiemēriReizumis uzlīst lietus, reizumis krīt lejā smalkas sniega pārslas..
2.Tekot, plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) — par šķidrumu.
PiemēriŪdens uzlija sunim tieši virsū.
Avoti: 8. sējums