uzlūkot
uzlūkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Pievērst skatienu (kādam, kam), parasti vērīgi, cieši.
Piemēri..Valentīnu bija pārņēmis tik liels pārsteigums, ka viņa vīru uzlūkoja mēma un nekustīga.
1.1.Tikt vērstam (kur, uz ko) — par acīm, skatienu.
PiemēriViņas skatiens cauri tumsai uzlūkoja mani pētījoši un smaidīgi.
2.Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
PiemēriLilita Bērziņa ir mūsu aktiermākslas lepnums, viņu Eduards Smiļģis uzlūkoja par Dailes teātra mākslas etalonu.
3.novec. Uzraudzīt, pieskatīt.
Piemēri«Tu, Anna, uzlūko Eidiņu un, kad raud, - pašūpo...» krustmāte teica iziedama.
Avoti: 8. sējums