plaisāt
plaisāt parasti 3. pers., -ā, pag. -āja; intrans.
1.Kļūt tādam, kurā rodas plaisa vai plaisas.
PiemēriMāls plaisā.
- Māls plaisā.
- Augsnei plaisājot, saraustās augu saknītes: līmeniskās plaisas atdala virskārtu no apakšējām kārtām..
- Baļķus nomizojot, atstāj loksnes kārtu, lai koksne mazāk plaisātu.
- Uz ezera skanīgi plaisāja ledus, troksnis lika zēniem nodrebēt.
1.1.Sprēgāt (par ādu). Kļūt lādam, kur sprēgā āda (par ķermeņa daļām).
PiemēriReizēm roku āda pastiprināti svīst, kļūst sausa, plaisā..
- Reizēm roku āda pastiprināti svīst, kļūst sausa, plaisā..
- Lai lūpas neplaisātu, mazgājoties tās jāpamasē ar zobu suku.., bet, dodoties svaigā gaisā, jālieto lūpu krāsa..
1.2.pārn. Kļūt nestabilam, tuvoties bojāejai (par parādībām sabiedrībā).
PiemēriMilitārās varas pamatiem sabrūkot, šķiebās, plaisāja un gāzās viss, kas uz tās celts.
- Militārās varas pamatiem sabrūkot, šķiebās, plaisāja un gāzās viss, kas uz tās celts.
- Kapitālistiskā iekārta grūst un plaisā saskaņā ar objektīvajiem vēstures attīstības likumiem.
Avoti: 6-2. sējums