Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plaismot1
plaismot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.; pareti
Plaisāt.
PiemēriAugstākos gaisos pār zemēm un laikiem Templis kāds uzslējās cēls - Mūžīga gaisma tur lejas pa logiem, Neplaismo topāzu klons..
Avoti: 6-2. sējums