plaisāt
plaisāt parasti 3. pers., -ā, pag. -āja; intrans.
1.Kļūt tādam, kurā rodas plaisa vai plaisas.
PiemēriMāls plaisā.
1.1.Sprēgāt (par ādu). Kļūt lādam, kur sprēgā āda (par ķermeņa daļām).
PiemēriReizēm roku āda pastiprināti svīst, kļūst sausa, plaisā..
1.2.pārn. Kļūt nestabilam, tuvoties bojāejai (par parādībām sabiedrībā).
PiemēriMilitārās varas pamatiem sabrūkot, šķiebās, plaisāja un gāzās viss, kas uz tās celts.
Avoti: 6-2. sējums