plaismot2
plaismot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.; reti
Plaiksnīt.
PiemēriLiesmas nāca tieši no zemes, tās šķita no tās izaugam kā neparasti lielas lapas ar tieviem kātiem, plētās uz augšu, galos plaismodamas kā milzīgas mēles.
Avoti: 6-2. sējums