Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nespēcīgs
nespēcīgs -ais; s. -a, -ā
nespēcīgi apst.
1.Tāds, kas ir fiziski vājš, tāds, kam nav spēka (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriNespēcīgs slimnieks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas fizisko spēku trūkums.
PiemēriPakluss, sāpīgs brēciens skanēja no puisēna lūpām, viņš ar abām rokām nespēcīgi mēģināja pacelties, bet atkrita paģībis. Tumšas asinis plūda no viņa muguras..
1.2.Trausls, vārgs (par augiem, to daļām).
Piemēri..ir daudz stīgaugu - apiņi, mežvīns, liānas, kuriem ir tik nespēcīgi stāvi, ka bez atbalsta tie nemaz nevar izslieties citu augstumā..
2.Tāds, kam trūkst drosmes, enerģijas, arī iespēju kā veikšanai, pārvarēšanai. Arī nevarīgs3.
Piemēri..Paulis stāv.. uzdevuma priekšā vēl nespēcīgāks nekā pirms pusstundas.. Kā tas iespējams - sameklēt visus divdesmit piecus skolēnus? Svešus cilvēkus svešā pilsētā.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNespēcīgs naids.
Avoti: 5. sējums