nespēcība
nespēcība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nespēcīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Fizisks vājums.
PiemēriKur agrāk viņam bija solis, tur tagad jāmēro divi trīs, kur agrāk viņš arklu visu augu pavasari nēsāja kā paijiņu, tur tagad trīcošās rokas nenoturēja ne līdz vagas galam. Vecuma nespēcību viņš manīja uz katra soļa.
2.Vispārināta īpašība → nespēcīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī nevarība3.
Piemēri..Urbulis gan dusmojas un ir nikns uz Donžuānu, reizēm mēģina viņam iedzelt, bet pats jūt, ka ir par vāju kaut ko šim rūdītajam vilkam izdarīt, un no šīs nespēcības izveidojas [stāstā] zināms humors, komisms.
Avoti: 5. sējums