Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nespējīgs
nespējīgs -ais; s. -a, -ā
nespējīgi apst.
1.Tāds, kas, piemēram, fiziskā vājuma, slimības, vecuma dēļ, nav spējīgs ko daili, veikt.
PiemēriFeodālā ideoloģija.. veidoja uzskatu, ka sievietei, vājai un nespējīgai būtnei, jādzīvo vīrieša ēnā.
  • Feodālā ideoloģija.. veidoja uzskatu, ka sievietei, vājai un nespējīgai būtnei, jādzīvo vīrieša ēnā.
  • Pie savām ādām un liestēm tas [kurpnieks] nīka, Ik dienas jo vairāk tā kņupa un līka, Līdz palika galīgi nespējīgs, Vecs, slims un nekam nederīgs.
  • Pēc četru mēnešu slimošanas.. [ārsti] atzina mani par darba nespējīgu uz vienu gadu.
Stabili vārdu savienojumiRīcības nespējīgs.
  • Rīcības nespējīgs jur. Tāds, kam nav tiesības veikt juridiskas darbības un kas nav atbildīgs par savu rīcību.
2.Tāds, kam nav dotību, spēju.
PiemēriNespējīgs skolēns.
  • Nespējīgs skolēns.
  • Paulis Andrāns.. izrādījies.. galīgi nespējīgs organizators un sen jau atbrīvots no klases vecākā amata.
3.Tāds, kam nav nepieciešamo līdzekļu (kā veikšanai).
PiemēriNespējīgs maksātājs.
  • Nespējīgs maksātājs.
  • ..pilsonība.. izrādījās nespējīga teātri pabalstīt.
Avoti: 5. sējums