nesmukums
nesmukums -a, v.; parasti vsk.; sar.
2.Nepatīkams notikums, nepatīkama situācija, neiedzēra, lielījās un dziedāja.
PiemēriTaču Garais Ādams neatcerējās, ka šīs jautrības būtu beigušās ar kādu nesmukumu. Vienmēr vīri klusi atkal izklīda..
3.Negods.
PiemēriNesmukums, kas Brīviņu dēlam atgadījies ar pusgraudnieka meitu, nemeta ne mazāko ēnu uz gruntnieka dzimtu.
Avoti: 5. sējums