Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ribots
ribots -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir ribas (2).
PiemēriTīklveidīgi ribota velve.
  • Tīklveidīgi ribota velve.
  • Ribota caurule.
  • Ribota sija.
  • Celtnēm [renesanses laikmetā] izteikts stāvu dalījums, simetriska aiļu novietne un bieži - ribotas konstrukcijas kupola pārsegums, kas piešķir tām majestātiskumu..
2.bot. Tāds, kam ir ribas (3).
PiemēriRibots auglis.
  • Ribots auglis.
  • Ribots stumbrs.
Avoti: 6-2. sējums