marionete
marionete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Teātra lelle, ko darbina ar pavedieniem, auklām, arī atsperēm.
PiemēriMarionešu teātris.
- Marionešu teātris.
- Viņi [čehu leļļu teātra mākslinieki] nav atstājuši novārtā arī rūpes par marionešu vadīšanas tehniku. Tā ir virtuoza. Kaut mēs ne bridi neaizmirstam nosacītību, redzam diedziņus, ar kuriem kāda rūpīga roka seko savam mīlulim, īstenības ilūzija ir tik liela, ka nespējam tai pretoties.
- Aktieri darbojās dzīvajā plānā, gan suverēni, gan ar lelli, marioneti, gan masku.
- sal. Oļģerts brīnījās par sevi, savu izturēšanos un savam izjūtām, bet nespēja izmainīt neko, it kā viņu aiz aukliņām kā marioneti raustītu svešs spēks..
1.1.pārn. Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem. Arī iztapīgs cilvēks.
PiemēriMarionešu valdība.
- Marionešu valdība.
- Izmantodami savas marionetes,.. neokoloniālisti cenšas iekvēlināt nacionālismu..
Avoti: 5. sējums