uzplīt
uzplīt -pliju, -plij, -plij, pag. -pliju; trans.; pareti
Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5), uzmākt.
PiemēriNemākules un blakus personas loma, kuru nopūlējos viņai uzplīt, nepavisam nevarēja būt Adai pa prātam.
Avoti: 8. sējums