uzplīt
uzplīt -pliju, -plij, -plij, pag. -pliju; trans.; pareti
Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5), uzmākt.
PiemēriNemākules un blakus personas loma, kuru nopūlējos viņai uzplīt, nepavisam nevarēja būt Adai pa prātam.
- Nemākules un blakus personas loma, kuru nopūlējos viņai uzplīt, nepavisam nevarēja būt Adai pa prātam.
- Un viņš.. ar žēlabām un nejauku cietsirdību, ko gan viņš sev par vari bija uzplijis, domāja, ka vēlāk viņš pasaulē sastaps vēl daudz skaistākas, gudrākas un labākas sievietes nekā Ksenija.
Avoti: 8. sējums