tikt2
tikt tīku, tīc, tīk, pag. tiku; intrans.
1.Izraisīt patiku (1). Patikt [1] (1).
PiemēriCilvēks, kam tīk rozes un kas priecājas par bērniem, ir labs cilvēks.
2.Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos. Patikt [1] (2).
PiemēriDzelzs jaunava [Gunai]: Nu, burve, nāc nu tu mūs pajautrini, Sauc savus garus šurp, liec viņiem diet. Es ļauju vaļu, rīkojies, kā tīk.
Avoti: 7-2. sējums