Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tikt2
tikt tīku, tīc, tīk, pag. tiku; intrans.
1.Izraisīt patiku (1). Patikt [1] (1).
PiemēriCilvēks, kam tīk rozes un kas priecājas par bērniem, ir labs cilvēks.
  • Cilvēks, kam tīk rozes un kas priecājas par bērniem, ir labs cilvēks.
  • ..Man tīk klausīties, Ja saka skaistus vārdus par mīlestību..
  • Es tev izdziedāšu mīlestību: Kādu vēlies, kāda labāk tīk - īsu, žilbīgu kā zibens zibu, Tādu, kas liek visu mūžu tvīkt?
  • ..Sīki bērniņi trokšņa baidās Un mīļai sieviņai uztraukums netīk..
2.Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos. Patikt [1] (2).
PiemēriDzelzs jaunava [Gunai]: Nu, burve, nāc nu tu mūs pajautrini, Sauc savus garus šurp, liec viņiem diet. Es ļauju vaļu, rīkojies, kā tīk.
  • Dzelzs jaunava [Gunai]: Nu, burve, nāc nu tu mūs pajautrini, Sauc savus garus šurp, liec viņiem diet. Es ļauju vaļu, rīkojies, kā tīk.
  • Tik brīdi es apstājos nespēka ceļā, Ja tīk, vari piedot, ja ne - mūžam vainot..
Avoti: 7-2. sējums