Paplašinātā meklēšana
Meklējam tikt.
Atrasts vārdos (31):
Atrasts vārdu savienojumos (35):
- (Ne)tiek (arī (ne) var tikt) gudrs
- (Ne)var tikt (arī (ne)tiek) gudrs
- Būt (arī (no) nākt, tikt, nokļūt) (kādam) uz pēdām
- Būt (arī tikt) zirgā
- Kāpt (arī tikt) uz augšu
- Kļūt (arī palikt, tikt, tapt, (sa)mesties) par karstu
- Mesties (arī kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu
- Nākt (arī tikt, sisties) cauri
- Nokļūt (arī tikt, būt) (kāda, arī kādam) zobos
- Nostāties (arī tikt) uz (pareizā) ceļa
- Palikt (arī kļūt, tikt, tapt, (sa)mesties) par karstu
- Samesties (arī mesties, kļūt, palikt, tikt, tapt) par karstu
- Sisties (arī tikt, nākt) cauri
- Tālu tikt
- Tikt (arī būt) uz ciņa
- Tikt (arī kāpt) uz augšu
- Tikt (arī nākt, sisties) cauri
- Tikt (arī nostāties) uz (pareizā) ceļa
- Tikt (arī nostāties) uz pareizā ceļa
- Tikt cauri (arī izkulties, izsprukt) ar veselu ādu
- Tikt cauri (viegli, arī sveikā, ar veselu ādu)
- Tikt cauri ar veselu ādu
- Tikt galā (ar kādu)
- Tikt galā (pašam) ar sevi
- Tikt galā ar ēdienu (arī dzērienu)
- Tikt pie kāda gala, retāk tikt pie gala
- Tikt uz kājām
- Tikt uz kātiem
- Tikt uz pekām
- Tikt uz priekšu
- Tikt uz strīpas, arī tikt strīpā
- Tikt uz zaļa zara
- Tikt uz zaļa zara
- Tikt vaļā
- Tikt viegli cauri
Atrasts skaidrojumos (686):
- (Būt, arī notikt) (pašā) deguna galā (arī degungalā, retāk deguna priekšā) (būt, notikt) ļoti tuvu.
- (Būt, arī notikt) (pašā) deguna priekšā (biežāk deguna galā, arī degungalā) (būt, notikt) ļoti tuvu.
- (Būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā) (Būt, notikt) ļoti tuvu.
- (Būt, arī notikt) (pašā) deguna galā (arī degungalā, retāk deguna priekšā) (Būt, notikt) ļoti tuvu.
- (Ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
- (Ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
- izadīties Adīšanā tikt patērētam, izlietotam.
- sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā.
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
- izlāpīties Aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, mazāk derīgu), iztikt.
- izlīdzēties Apmierināties, iztikt, pietikt (ar ko).
- pārtikt Apmierināties, samierināties (piemēram, ar kādu stāvokli). Iztikt.
- apstulbt Apmulst, tikt apmātam, apstulbinātam.
- ieprecēties Apprecoties iekļūt, tikt ievestam (kādās mājās, ģimenē).
- pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
- vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
- izvelties Ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam.
- pārvelties Ar grūtībām, negribīgi, lēnām tikt izteiktam.
- sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties). Stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties).
- pastiepties Ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu).
- noveikt Ar piepūli tikt galā (ar ko).
- Ņirbēt acu priekšā Ar redzi tikt uztvertam (par ko daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
- sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties).
- ātri Ar straujām kustībām (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā (notikt, norisēt).
- žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.). Pasviesties.
- pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
- pārsviesties Ar sviedienu, tikt pārvirzītam (pāri kam, pār ko).
- krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi).
- tikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos. Patikt [1] (2).
- labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
- attirpt Atbrīvoties, tikt atbrīvotam no notirpuma (par ķermeņa daļām).
- Nākt priekšā Atgadīties, notikt.
- Nākt priekšā Atgadīties, notikt.
- atzelt Atjaunoties, arī tikt atjaunotam.
- atzaļot Atjaunoties, tikt atjaunotam.
- Parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties. Atklāti, publiski paust, deklarēt (ko). Tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
- pielaist Atļaut ierasties (pie kāda), satikties (ar kādu).
- snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
- nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).
- kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem).
- iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām. Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā. Apdzīt [1].
- šķīst Ātri tikt izdotam (par naudu).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem. Virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
- izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
- pazust Ātri, strauji tikt ieņemtam (mutē), tikt norītam (par ko ēdamu).
- izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita. Vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
- atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to). Aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.).
- izbēgt Bēgot tikt projām (no kā). Bēgot panākt, ka nenotver.
- sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu). Netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
- mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
- vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu.
- likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.).
- piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- piebirt Birstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
- apbirt Birstot (piemēram, smiltīm), tikt apklātam.
- piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
- pieblīst Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam.
- aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam. _imperf._ Brukt ciet.
- piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
- (Būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
- Stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
- Turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā. Pietikt.
- Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
- Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
- kāpt Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu. Atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi.
- Stāvēt (arī būt) priekšā Būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- Būt atvērtām durvīm, arī atvērties durvīm Būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- skaitīties Būt, tikt uzskatītam (par ko).
- Izlīst cauri Censties kādam pārāk izpatikt, izdabāt.
- koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
- Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- Kratīties nost (arī vaļā) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
- riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu).
- Izliet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
- Liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
- (Iz)liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
- saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojamu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko).
- Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- Dabūt pa purnu (arī pa purslām) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- Dabūt pa purslām (arī pa purnu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- Dabūt pa purnu (arī purslām) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- Dabūt pa galvu (arī pa kaklu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam. Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
- vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
- iztikšana Darbība, process --> iztikt.
- piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
- piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
- pārticis Divd. --> pārtikt.
- pietiekams Divd. --> pietikt [1].
- pietiekošs Divd. --> pietikt.
- piekrist Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
- Dzīvot (arī pārtikt) no zila (arī svaiga) gaisa Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- Dzīvot (arī pārtikt) no zila (arī svaiga) gaisa (arī no zila gaisa un mīlestības) Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- Dzīvot (arī pārtikt) no zila gaisa un mīlestības (arī no zila (arī svaiga) gaisa) Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- Dzīvot (arī pārtikt) no svaiga (arī zila) gaisa Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- Dzīvot, arī pārtikt no zila (arī svaiga) gaisa (arī no zila gaisa un mīlestības) Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- Dzīvot no rokas mutē Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem. Dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
- Dzīvot no rokas mutē Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem. Dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
- palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves).
- aizķerties Gadīties kļūmei, likstai. Notikt negadījumam.
- palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam. Veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- piegrūt Grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, aizbērtam (ar to).
- aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam. _imperf._ Grūt ciet. Aizbrukt, aizbirt.
- saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību).
- ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam (nevēlamā situācijā).
- piekāpt Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli).
- sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
- iepatikt Iepatikties.
- piesmelties Ieplūstot (parasti šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - par apaviem.
- piesmelties Ieplūstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - piemēram, par laivu.
- pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā; tikt pierakstītam oficiālā sarakstā. Oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
- Nākt (arī stāties) tiesas priekšā Ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu liesāts.
- Stāties (arī nākt) tiesas priekšā Ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- Nākt (arī stāties) tiesas priekšā Ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- Likties slimnīcā Ierasties, tikt uzņemtam slimnīcā, lai ārstētos.
- Likties slimnīcā Ierasties, tikt uzņemtam slimnīcā, lai ārstētos.
- kļūt Iesaistīties, tikt uzņemtam (piemēram, kādā organizācijā).
- iegaršoties Iesākt garšot, iepatikties (par ēdienu, ko ēd).
- iepatikties Iesākt patikt.
- varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
- potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies.
- putēt Iet bojā, tikt zaudētam (piemēram, par saimniecību, īpašumu).
- Izkūpēt zilā gaisā Iet zudumā, tikt izšķērdētam.
- parādīties Ieviesties, arī tikt ieviestam (par augiem, dzīvniekiem).
- parādīties Ieviesties, arī tikt izgatavotam, izveidotam (piemēram, par priekšmetiem, to formu).
- iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem).
- izkalpot Ilgāku laiku strādājot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
- uzglabāt Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts.
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam. Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
- izblēdīties Ilgāku laiku, daudz blēdīties. Blēdoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.). Blēdoties tikt vaļā (no kā).
- izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
- karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai (piemēram, var vielām).
- sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki. Intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu).
- sadalāmība Īpašība, spēja (parasti vielai) sadalīties, tikt sadalītam.
- dalāmība Īpašība, spēja dalīties, tikt sadalītam.
- ātri Īsā laika posmā (ko paveikt). Īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- padoties Izaugt, tikt izaudzētam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām (par augiem, dzīvniekiem).
- nobārstīties Izbārstot (ko), izbārstoties (kam), notraipīties (ar to). Izbārstot (ko), izbārstoties (kam), tikt notraipītam (ar to).
- izdegt Izbeigt degt, pārvēršoties oglēs, pelnos u. tml., degot tikt pilnīgi patērētam.
- pazust Izbeigt pastāvēt, tikt likvidētam, novāktam (piemēram, par priekšmetiem).
- aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā. Nepietikt, pietrūkt.
- aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam (par norisi).
- nozust Izbeigties, tikt pārvarētam (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk. Iztapt, izpatikt.
- palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama. Negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to). Izlaistot (ko), arī izlaistoties (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
- nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to). Izlejot (ko), izlīstot (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
- izgludināties Izlīdzināties, izzust, tikt izlīdzinātam (par rievām, grumbām u. tml.).
- aiziet Izplatīties, arī tikt pavēstītam (par ziņām, vēstīm, slavu, runām u. tml.).
- krist Izraisīt jūtas. Rasties, tikt izraisītam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- tikt Izraisīt patiku (1). Patikt [1] (1).
- iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam (piemēram, par žēlumu, aizvainojumu).
- saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam.
- No dieva puses! Izsaucas izbailēs, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
- No dieva puses! Izsaucas izbailēs, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
- Dievs (pa)sargi! arī Pasargi dievs! arī Lai dievs (pa)sarga! Izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- Dievs pasarg(i)! arī Pasarg(i) dievs! Arī Lai dievs pasarga! Izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- Dievs sargi! arī Lai dievs sarga! Izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- iztikt Iztapt, izpatikt.
- izdzīvot Iztikt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem), spēt eksistēt (no kā).
- izspiesties Iztikt (ar niecīgiem līdzekļiem).
- Nākt (arī tikt, sisties) cauri Iztikt ar grūtībām.
- Sisties (arī tikt, nākt) cauri Iztikt ar grūtībām.
- Tikt (arī nākt, sisties) cauri Iztikt ar grūtībām.
- Grauzt sausu maizi (arī garozu) Iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
- Grauzt sausu garozu (arī maizi) Iztikt ar trūcīgu barību. Dzīvot trūkumā.
- Grauzt sausu garozu (arī maizi) Iztikt ar trūcīgu barību. Dzīvot trūkumā.
- Grauzt sausu maizi (arī garozu) Iztikt ar trūcīgu barību. Dzīvot trūkumā.
- pieciest Iztikt bez (kā), parasti neilgu laiku.
- eksistēt Iztikt, pārtikt (no kā).
- pietikt Iztikt, samierināties.
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
- izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju.
- pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko). Atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko).
- iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
- mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
- pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
- gulties Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri).
- segties Kliedēties, tikt kliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu.
- legalizēties Kļūt legālam, tikt (oficiāli) atļautam.
- Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
- Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
- mākties Kļūt mākoņainam, tikt segtam ar mākoņiem.
- Ieiet modē Kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
- Nākt (arī ieiet) modē Kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
- Nākt modē Kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
- nogrimt Kļūt neaktuālam, tikt aizmirstam, izzust (par parādībām sabiedrībā).
- izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust. Izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām).
- Krist (arī iekļūt, nonākt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- Krist (arī iekļūt, nokļūt, nonākt) ļaužu valodās, arī nākt ļaužu valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- Nākt ļaužu mēlēs (arī valodās) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- Nākt (ļaužu) valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- Nokļūt (arī nonākt, iekļūt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- Nonākt (arī nokļūt, iekļūt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- (No)nākt (arī nokļūt, iekļūt, krist) ļaužu valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- Nākt zināmam Kļūt zināmam, tikt uzzinātam.
- kļauties Kļūt, tikt padarītam par (kā) sastāvdaļu, daļu.
- piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- piekvēpt Kūpot, degot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem (par telpu, apkārtni, vidi).
- piekūpēt Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi). Piekvēpt.
- nīsties Ķildoties. Nesatikt (ar kādu).
- labpatikties Labpatikt.
- Lai būtu kā būdams Lai notiktu kas notikdams.
- glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu. Liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
- pielāsot Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām).
- izlīst Lēni izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- noslīdēt Lēni nolaisties, noliekties, tikt lēni nolaistam, noliektam (kur, uz kā u. tml.) - par ķermeņa daļām.
- klāt Līdzās, ļoti tuvu (kam, pie kā) atrasties. Līdzās, ļoti tuvu norisināties, notikt.
- līkt Liekt muguru, liekties lejup (par cilvēku). Liekties lejup, tikt liektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
- slīdēt Liekties, arī virzīties, tikt virzītam lejup, parasti vienmērīgi, lēni (par ķermeņa daļām).
- Vest (arī saukt) tiesas priekšā Likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- Saukt (arī vest) tiesas priekšā Likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- Vest (arī saukt) tiesas priekšā Likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- Vest (arī saukt) tiesas priekšā Likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- pielīt Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- pielīt Līstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to).
- salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
- pāriet Mainoties apstākļiem, spēku samēram, tikt iegūtam, pārņemtam (par varu, iniciatīvu u. tml.).
- plakt Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu). Būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots.
- palīst Mazliet, daļēji izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - par priekšmetiem.
- uzgulties Meklējot saskari (ar kādu), tikt uzliktam virsū (uz kādas ķermeņa daļas, kādai ķermeņa daļai) - par roku.
- Palikt pusceļā Ne tikt pabeigtam (par ko iesāktu), netikt paveiktam līdz galam.
- palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, arī netikt iznīcinātam.
- izkrist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
- krist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
- laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ. Beigties bez nepatīkamām sekām.
- piemeklēt Negaidīti iestāties, notikt (par ko nevēlamu).
- iegadīties Negaidīti notikt, būt (parasti kādā laika posmā).
- iegadīties Negaidīti notikt, rast izpausmi. Atgadīties. Gadīties.
- izgadīties Negaidot notikt, gadīties.
- Nerādīt (ne) acu (arī acis) Neierasties, nenākt, izvairīties tikties.
- pamalties Neilgu laiku, mazliet tikt maltam. Tikt daļēji samaltam.
- atsacīties Neizraudzīties, neizvēlēties sev (piemēram, apģērbu), iztikt (bez tā).
- strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi).
- pagadīties Nejauši būt, notikt, gadīties.
- aizgriezties Nejauši tikt iegrieztam (tālāk, nekā gribēts).
- sadurties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
- sagrūsties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
- saskrieties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
- nekādi Nekādā veidā. Tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu. Nekā [1].
- nekā Nekādā veidā. Tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu. Nekādi.
- apvaldīt Neļaut izvērsties (kādam), neļaut notikt (kam). Savaldīt.
- palikt Nemainīt, saglabāt (stāvokli, kad kas nav paveikts, sasniegts u. tml.). Nemainīties, tikt atstātam (stāvoklī, kad kas nav paveikts, sasniegts).
- palikt Nemainīties, saglabāties (esošajā stāvoklī). Netikt mainītam, tikt saglabātam (par esošo stāvokli, apstākļiem u. tml.).
- palikt Nemainīties, saglabāties (kādā kvalitātē, īpašībā). Netikt mainītam, tikt saglabātam (par kvalitāti, īpašību).
- Palikt spēkā Nemainīties. Netikt mainītam, grozītam.
- Palikt spēkā Nemainīties. Netikt mainītam, grozītam.
- izkust Nemanot tikt izdotam (parasti par naudu).
- kust Nemanot, pakāpeniski tikt izdotam (parasti par naudu).
- jukt Nenotikt (par iecerētu norisi, pasākumu), nerealizēties (par nodomu, ieceri u. tml.).
- izjukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.).
- pajukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.). Izjukt (3).
- pašķīst Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi). Nerealizēties (par nodomu).
- aizkavēties Nenotikt paredzētajā laikā.
- izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
- plūst Nepārtraukti tikt transportētam. Nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
- plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
- Aizcirst (arī aizvērt) durvis Nepieļaut (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- atteikties Netīkot, necensties (pēc kā). Iztikt (bez kā). Ziedot, upurēt. Atsacīties.
- kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piemēram, par vēstuli, ziņu).
- Palikt aiz durvīm Netikt ielaistam (kur). Netikt uzņemtam (piemēram, mācību iestādē), netikt pieņemtam (piemēram, darbā).
- Palikt aiz durvīm Netikt ielaistam (kur). Netikt uzņemtam (piemēram, mācību iestādē), netikt pieņemtam (piemēram, darbā).
- stāvēt Netikt izlietotam.
- Palikt starp mums (arī pašu starpā) Netikt izpaustam ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- iegulties Netikt laistam apgrozībā, netikt izmantotam.
- aizkavēties Netikt līdzi citiem (darbā).
- Palikt iepakaļ (arī iepakaļus, iepakaļis apv., iepakaļš apv.) Netikt līdzi, arī atrasties, nokļūt aizmugurē pārējiem (gājienā, braucienā).
- iestāvēties Netikt lietotam, izmantotam (kādu laiku).
- nostāvēt Netikt lietotam, izmantotam (visu laikposmu).
- Palikt pusceļā Netikt pabeigtam (par ko iesāktu), netikt paveiktam līdz galam.
- aizlūzt Netikt pabeigtam (par teikumu, dziesmu u. tml.).
- iegult Netikt pārdotam pieprasījuma trūkuma dēļ.
- palikt Netikt patērētam, izlietotam.
- Palikt pāri Netikt patērētam, izlietotam. Saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
- Palikt pāri Netikt patērētam, izlietotam. Saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
- iekavēties Netikt paveiktam laikā (parasti par darbu).
- nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Arī nokavēties (2).
- iegult Netikt tālāk virzītam, risinātam.
- noklust Netikt vairs izplatītam (par ziņām, valodām). Pazaudēt nozīmīgumu.
- stāvēt Netikt veiktam (par, parasti aizsāktu, darbu). Netikt apstrādātam, izstrādātam.
- atkrist Netikt veiktam. Nenotikt.
- krist Neturēties stingri (kur) iekšā, netikt stingri saturētam un velties, slīdēt ārā (no turienes) - par priekšmetiem.
- aizslacīties Neviļus tikt aizslacītam.
- apslacīties Neviļus tikt apslacītam.
- iesprukt Neviļus, negribēti ievirzīties, arī tikt ievirzītam (kur iekšā).
- ieadīties Neviļus, negribēti tikt ieadītam.
- ieausties Neviļus, negribēti tikt ieaustam.
- iedzīties Neviļus, negribēti tikt iedzītam, iesistam (kur iekšā).
- iegrūsties Neviļus, negribēti tikt iegrūstam (1).
- iesēties Neviļus, negribēti tikt iesētam.
- iesviesties Neviļus, negribēti tikt iesviestam.
- izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam.
- izravēties Neviļus, negribēti tikt izravētam.
- izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam. Izteikties (2).
- izsvītroties Neviļus, negribēti tikt izsvītrotam.
- iesprukt Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izdarītam.
- Izsprukt pār lūpām Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izpaustam.
- izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam. Izsacīties (2).
- nosvērties Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz).
- pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.). Izsprukt (2).
- izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
- sprukt Neviļus, negribēti tikt sacītam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
- uzbārstīties Neviļus, negribēti tikt uzbārstītam.
- uzkaisīties Neviļus, negribēti tikt uzkaisītam.
- uzkratīties Neviļus, negribēti tikt uzkratītam.
- uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam.
- uzlieties Neviļus, negribēti tikt uzlietam (1).
- atbraucīties Neviļus, nejauši tikt atbraucītam.
- atgriezties Neviļus, nejauši tikt atgrieztam.
- atgrūsties Neviļus, nejauši tikt atgrūstam vaļā.
- atlauzties Neviļus, nejauši tikt atlauztam.
- iedauzīties No sitiena tikt iebojātam.
- Izturēt konkursu Nokārtot iestājpārbaudījumus tā, ka var tikt uzņemts mācību iestādē.
- Izturēt konkursu Nokārtot iestājpārbaudījumus tā, ka var tikt uzņemts mācību iestādē.
- nepietiekams Nol. divd. --> pietikt.
- nepietiekošs Nol. divd. --> pietikt.
- pielaisties Nolaižoties, ielaižoties (parasti putniem, kukaiņiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - par vietu, telpu.
- nolīkt Noliekties uz priekšu, uz leju (par cilvēku). Noliekties uz leju, tikt noliektam uz leju (par ķermeni, tā daļām).
- nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu). Nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu).
- Iegult (arī iegulties) kapā (arī zemē) Nomirt un tikt apglabātam.
- Iegulties (arī iegult) kapā (arī zemē) Nomirt un tikt apglabātam.
- Iegulties (arī iegult) kapā (arī zemē) Nomirt un tikt apglabātam.
- Iegulties (arī iegult) zemē (arī kapā) Nomirt un tikt apglabātam.
- nogulties Nomirt un tikt apglabātam.
- pielīt Nonākot (kādā fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī), tikt pārņemtam (ar to).
- te Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties. Pēkšņi.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu). Norāda, ka (kas) virzās (uz kurieni, lai ko satiktu); pretī.
- vairs Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
- iziet Norisēt, notikt, arī iznākt (kā).
- iet Noritēt, notikt (piemēram, par parādībām, norisēm).
- atgriezt Norobežot, atšķirt (kādu teritoriju) tā, ka nevar piekļūt (tai) vai tikt prom (no tās).
- noskūties Noskūt sev, parasti bārdu, tikt noskūtam (par cilvēku).
- nonākt Noslīdēt, tikt novilktam nost.
- aizkrustot Nostāties (ceļā), neļaujot (kam) tikt garām.
- atgadīties Notikt (parasti pēkšņi, negaidīti).
- notikties Notikt [1] (1).
- lēkties Notikt, atgadīties (kam).
- sagadīties Notikt, būt (parasti reizumis, dažkārt). Gadīties.
- gadīties Notikt, būt (reizumis, dažkārt).
- klāties Notikt, gadīties kādam notikumam (kādos apstākļos, kādu iemeslu dēļ).
- nākties Notikt, gadīties.
- atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes. Parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
- Nošauties greizi (arī šķībi) Notikt, norisēt kļūmīgi, nevēlami, tā, kā nav paredzēts.
- Nošauties šķībi (arī greizi) Notikt, norisēt kļūmīgi, nevēlami, tā, kā nav paredzēts.
- paveikties Notikt, norisināties (kā). Arī izdoties.
- novilcināties Notikt, norisināties, tikt veiktam vēlāk par paredzēto laiku.
- izdoties Notikt, noritēt labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams (piemēram, par pasākumu).
- iznākt Notikt, realizēties.
- būt Notikt; norisināties.
- sastāties Novietoties, tikt novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par transportlīdzekļiem.
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā, kam virsū) - piemēram, par putekļiem, vielu.
- noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
- veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- pielasīties Pakāpeniski pievienoties, tikt pievienotam (pie kāda kopuma).
- aprauties Palēnināties, arī tikt pārtrauktam (par kustību, darbu).
- zust Palikt bez (kā), tikt zaudētam (1).
- aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam.
- ieaugt Pamazām iegrimt vai tikt ar ko apbērtam.
- atrādīt Parādīt (ko), lai (tas) tiktu pārbaudīts, kontrolēts, novērtēts.
- atcept Pārāk ilgi tikt ceptam, tā ka atdalās garoza (par maizi).
- tveicīgs Parasti ar «būt», «kļūt», «tikt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar ļoti augstu gaisa temperatūru.
- klajā Parasti savienojumā «nākt klajā»: tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
- skumjš Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapi» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar skumjām.
- priecīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību.
- vēss Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
- karsts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar paaugstinātas temperatūras sajūtu.
- silts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu. Skrējējam kļūst silti.
- mitrs Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu.
- karsts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar (samērā) augstu (gaisa) temperatūru.
- silts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
- vēss Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemu temperatūru.
- notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tekošu).
- baroties Pārtikt (par dzīvniekiem).
- Dzīvot (arī būt) (svešā) maizē Pārtikt no kāda dotiem līdzekļiem.
- Dzīvot (arī būt) svešā maizē Pārtikt no kāda dotiem līdzekļiem.
- izmist Pārtikt un izdzīvot.
- Pārtikt (arī dzīvot) no zila gaisa un mīlestības (arī no zila (arī svaiga) gaisa) Pārtikt, dzīvot ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- sastapt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu). Satikt (1).
- tecēt Pārvietoties, tikt pārvietotam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu); plūst (3).
- pārcelties Pārvietoties, tikt pārvietotam (uz citu vietu) - piemēram, par fizikālām parādībām.
- nokļūt Pārvietoties, tikt pārvietotam un sākt (kādā vietā), parasti nejauši, kādu apstākļu ietekmē, dzīvot, strādāt u. tml.
- pārsviesties Pārvietoties, tikt pārvirzītam (uz citu vietu, citā virzienā) - par apšaudi, karadarbību, cīņu.
- pārcelties Pārvirzīties, tikt pārvirzītam (no vienas vietas, laikposma u. tml. uz citu) - par tekstā attēloto darbību.
- piedzīvot Pastāvot, attīstoties tikt pakļautam kādām pārmaiņām (piemēram, par procesu, darbības rezultātu).
- patikties Patikt [1] (1).
- patikties Patikt [1] (2).
- Iet pie sirds Patikt, izraisīt patīkamas emocijas.
- Iet pie sirds Patikt, izraisīt pozitīvas emocijas.
- pārvērsties Pavājinoties vai palielinoties (kā) saskatāmībai (piemēram, tam attālinoties vai tuvojoties), tikt uztvertam citādi, par ko citu.
- atrauties Pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu).
- Izlēkt no eņģēm Pēkšņi darīt, arī notikt ne tā, kā parasts, kā gaidīts.
- pārlīt Pēkšņi izplatīties pāri (kam), par (ko) - par gaismu. Pēkšņi tikt apgaismotam (par platību, telpu, vietu).
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju). Pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- iesisties Pēkšņi parādīties, pēkšņi tikt sajustam (piemēram, sejā, galvā).
- Iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- Iekrist (arī iešauties, ieskriet) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- Ieskriet (arī iekrist, iešauties) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- Iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- Iekrist (arī ieskriet, (ie)šauties) prātā (arī galvā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- Šauties prātā (arī galva, atmiņā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- izlauzties Pēkšņi tikt izteiktam, izpaustam (par to, ko cenšas aizturēt).
- iztrūkties Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam. Arī izbīties.
- pārplīst Pēkšņi tikt pārtrauktam ar skaļām skaņām (par klusumu).
- pārtrūkt Pēkšņi tikt pārtrauktam, neturpināties (par darbību, norisi, stāvokli).
- iesvilt Pēkšņi tikt spēcīgu jūtu, izjūtu pārņemtam. Iekarst (1), iedegties (3).
- noskaidroties Pētīšanas, informācijas vākšanas rezultātā tikt izzinātam, izprastam.
- pielīst Pielabināties, izpatikt (kādam), parasti savtīgos nolūkos.
- uzpildīties Piepildīties, tikt piepildītam, parasti papildinoties (piemēram, par trauku).
- piesieties Piesaistoties, pievēršoties (kam), ierobežot savu kustības, rīcības brīvību, tikt ierobežotam.
- pietikties Pietikt [1] (1).
- piekrišana Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt.
- piebiedroties Pievienoties, tikt pievienotam (kam citam, parasti līdzīgam).
- piepilēt Pilot (kam), tikt piepildītam (ar to).
- Pasīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņa tiesības tikt ievēlētam par valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes institūcijas (orgāna) pārstāvi.
- Pasīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņa tiesības tikt ievēlētam par valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes orgāna pārstāvi.
- vīties Plandīties (mastā). Plandoties tikt vilktam (mastā) - piemēram, par karogu.
- nostiprināties Plaši ieviesties, tikt lietotam.
- pieplūst Plūstot (kam), tikt piepildītam, pārklātam (ar to).
- Pirmās nepieciešamības preces (arī priekšmeti, uzturlīdzekļi u. tml.) Preces (priekšmeti, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kurām nekādā gadījumā nevar iztikt.
- Pirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.) Priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījumā nevai iztikt.
- Pirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.) Priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījuma nevar iztikt.
- aizpūžņot Pūžņojot tikt pārklātam, aizpildītam ar strutām.
- (At)vērt (arī pavērt) durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- Pavērt (arī atvērt) durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- Vērt durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- pārtapt Radošā procesā pārveidoties, tikt pārveidotam par ko citu (piemēram, par ieceri, tekstu, mākslas tēlu).
- palikt Rasties, arī tikt radītam, izveidotam un saglabāties.
- Nokrist no debesīm (arī no (zila) gaisa) Rasties, izveidoties, arī tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- Krist (retāk birt) no gaisa (arī no debesīm) Rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūlēm.
- Krist (retāk birt) no debesīm (arī no gaisa) Rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- Krist (retāk birt) no gaisa (arī no debesīm) Rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- Birt (biežāk krist) no debesīm (arī no gaisa) Rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- (Ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē) Rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
- Krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē) Rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
- (Ie)krist (pašam) (no sevis) mutē (arī klēpī, rokās, plaukstā) Rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
- (Ie)krist (pašam) (no sevis) plaukstā (arī rokās, klēpī, mutē) Rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
- (Ie)krist (pašam) (no sevis) rokās (arī plaukstā, klēpī, mute) Rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
- krunkoties Raukties, tikt rauktam krunkās (piemēram, par seju, tās daļām). Pārklāties ar krunkām (par ādu). Grumboties.
- grumboties Raukties, tikt sarauktam grumbās (parasti par pieri). Sākt pārklāties ar grumbām (par ādu).
- aizstumties Refl. --> aizstumt (2), tikt aizstumtam.
- atstaroties Refl. --> atstarot (1): tikt atstarotam.
- iemalties Refl. --> iemalt (1). Maļot tikt iegūtam.
- iemalties Refl. --> iemalt (2). Maļot, arī griežot tikt ierautam (kur iekšā).
- izglābties Refl. --> izglābt (1). Pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
- nogremdēties Refl. --> nogremdēt (1), tikt nogremdētam.
- noskrambāties Refl. --> noskrambāt (1): tikt noskrambātam.
- paglābties Refl. --> paglābt (1). Pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
- pakaitēties Refl. --> pakaitēt [2], tikt pakaitētam.
- papildināties Refl. --> papildināt (1)·, tikt papildinātam.
- pāršķirties Refl. --> pāršķirt (2), tikt pāršķirtam.
- pastiepties Refl. --> pastiept (1), tikt pastieptam.
- pašķiebties Refl. --> pašķiebt, tikt pašķiebtam.
- pašķobīties Refl. --> pašķobīt, tikt pašķobītam.
- pavēdināties Refl. --> pavēdināt (2), tikt pavēdinātam.
- piebārstīties Refl. --> piebārstīt (1): tikt piebārstītam, parasti neviļus, negribēti.
- piebērties Refl. --> piebērt (4): tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
- piejaukties Refl. --> piejaukt (1): tikt piejauktam. Arī piemaisīties.
- piestrādāties Refl. --> piestrādāt (5): tikt piestrādātam.
- saberzties Refl. --> saberzt (2): tikt saberztam.
- sabrūnināties Refl. --> sabrūnināt: tikt sabrūninātam.
- sadalīties Refl. --> sadalīt (1): tikt sadalītam.
- sadrumstaloties Refl. --> sadrumstalot (2): tikt sadrumstalotam.
- sadurties Refl. --> sadurt (3): tikt sadurtam.
- sagrumboties Refl. --> sagrumbot: tikt sagrumbotai.
- saīsināties Refl. --> saīsināt (3), tikt saīsinātam.
- sakopoties Refl. --> sakopot (1): tikt sakopotam.
- samazināties Refl. --> samazināt (1): tikt samazinātam.
- sapresēties Refl. --> sapresēt (1): tikt sapresētam.
- saraustīties Refl. --> saraustīt (1): tikt saraustītam.
- sasīcināties Refl. --> sasīcināt (2): tikt sasīcinātam.
- saspaidīties Refl. --> saspaidīt (2): tikt saspaidītam.
- sastiprināties Refl. --> sastiprināt, tikt sastiprinātam.
- sasvērties Refl. --> sasvērt (2): tikt sasvērtam.
- sašķobīties Refl. --> sašķobīt (1); tikt sašķobītam.
- satīties Refl. --> satīt (3); tikt satītam.
- sautēties Refl. --> sautēt (1): tikt sautētam.
- sijāties Refl. --> sijāt (1), tikt sijātam.
- skaldīties Refl. --> skaldīt (4): tikt skaldītam.
- slīpēties Refl. --> slīpēt (1): tikt slīpētam.
- slīpēties Refl. --> slīpēt (2): tikt slīpētam.
- sublimēties Refl. --> sublimēt (1), tikt sublimētam.
- sutināties Refl. --> sutināt (1): tikt sutinātam: arī sautēties (1).
- tvaicēties Refl. --> tvaicēt (1), tikt tvaicētam.
- uzrauties Refl. --> uzraut (4), tikt uzrautam.
- uzšķiesties Refl. --> uzšķiest (1). Neviļus, negribēti tikt uzšķiestam.
- uzšļakstināties Refl. --> uzšļakstināt (1). Neviļus, negribēti tikt uzšļakstinātam.
- uzšļakstīties Refl. --> uzšļakstīt (1). Neviļus, negribēti tikt uzšļakstītam.
- uzšļākties Refl. --> uzšļākt (1). Neviļus, negribēti tikt uzšļāktam.
- uztašķīties Refl. --> uztašķīt. Nejauši, negribēti tikt uztašķītam.
- uzturēties Refl. --> uzturēt (2), tikt uzturētam. Uzglabāties (1).
- vienkāršoties Refl. --> vienkāršot, tikt vienkāršotam.
- palīdzība Rīcība, darbība, arī pasākumu kopums, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu. Rīcība, darbība, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt, arī, lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
- piekļūt Rīkojoties, darbojoties, arī piepūloties tikt klāt (piemēram, kādai vietai, kādam priekšmetam).
- sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt, parasti ievērojami, kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
- pierūgt Rūgstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
- uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis, tūrists, talcinieks) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, paredzēto, justos apmierināts.
- sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai. Sablīvējoties kam, tikt traucētam, apstādinātam (par kā plūsmu).
- pajukt Sadalīties daļās, tikt izkliedētam uz visām pusēm (par priekšmetu, tā sastāvdaļām, parasti kāda spēka iedarbībā). Izjukt (1).
- Palikt dzīvam Saglabāt dzīvību. Netikt iznīcinātam, saglabāties.
- potenciāls Saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
- Dieva dēļ Saka, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
- Kaut (arī lai) (nu) dieviņš (arī dievs) dotu! arī Lai dieviņš (arī dievs) dod! Saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
- Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod! Saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
- Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod! Saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
- Cik tur vajag Saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
- sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi izpausties, arī tikt pakļautam pēkšņām pārmaiņām (par pārdzīvojumu).
- Sākt(ies) (atkal) no gala Sākt, tikt sāktam (atkal) no sākuma, sākt, tikt sāktam vēlreiz, no jauna.
- iesākties Sākties, tikt ievadītam (par laika posmu).
- apsalt Salā tikt mazliet bojātam.
- salīkt Saliekt muguru, saliekties lejup (par cilvēku). Saliekties lejup, tikt saliektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
- pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību).
- noplakt Samazināties, arī tikt izlietotam (par kā kopumu). Būt tādam, kurā (kas) samazinās, arī tiek izlietots.
- pielasīties Sapulcējoties (cilvēkiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - piemēram, par telpu.
- salidot Sapulcēties, satikties salidojumā (1).
- (Sa)iet grīstē Sarežģīties, notikt pretēji vēlamajam.
- Saiet grīstē Sarežģīties, notikt pretēji vēlamajam.
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības. Arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- uzvilkt Saspriegt (piemēram, atsperi) tā, lai (kas, piemēram, pulkstenis) tiktu sagatavots darbībai.
- uzrauties Sasprindzinot muskulatūru, parasti neviļus, negribēti, tikt uzvirzītam uz augšu (parasti par pleciem, sejas daļu).
- sastapties Sastapt (1) vienam otru, citam citu: satikties (1).
- atrast Sastapt, satikt (kur).
- satrāpīt Sastapt, satikt (parasti nejauši).
- atdurties Sastapties, saskarties (ar pretestību, nevēlamu attieksmi u. tml.) un tikt kavētam darbībā, izpausmē.
- satrāpīties Sastapties, satikties (parasti nejauši).
- satikties Satikt (1) vienam otru, citam citu. Sastapties (1).
- Krustot (kāda) ceļu Satikt un iepazīt (kādu).
- satikties Satikt, parasti regulāri, vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (parasti par pretēja dzimuma cilvēkiem).
- saredzēties Satikties (piemēram, lai parunātos).
- palikt Savienojumā «palikt bez»: tikt atstātam bez (kā), būt spiestam iztikt bez (kā), arī zaudēt (ko).
- apmulsināties Savienojumā ar «(ne)ļauties»: (ne)ļauties tikt apmulsinātam.
- neomulīgs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē psihisku stāvokli, kas saistīts ar nepatīkamām (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtām.
- saspiests Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē stāvokli ļoti šaurā, mazā, neērtā telpā, vietā.
- omulīgs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē stāvokli, kas izraisa patiku, labu pašsajūtu, labu garastāvokli.
- auksts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- salts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- gaišs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas ir saistīts ar priecīgām izjūtām, optimistisku noskaņu.
- bail Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
- bail Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
- pabail Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nelielām bailēm, arī ar nelielām kautrības, nedrošības izjūtām.
- baigs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nomācošām, drūmām izjūtām, arī ar bailēm.
- tumšs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkaimē, telpā, vidē, arī diennakts posmā), kas ir saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu.
- gaišs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar labu apgaismojumu.
- patumšs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar pavāju apgaismojumu.
- patīkams Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kad kas izraisa patiku.
- salts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
- dairs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar baiļu, nomāktības izjūtu.
- krēslains Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar vāju, patumšu gaismu, apgaismojumu.
- auksts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar zemu temperatūru.
- žēl Savienojumā ar verbu (parasti «būt», «tikt», «tapt», «kļūt») formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
- žēl Savienojumā ar verbu (parasti «būt», «tikt», «tapt», «kļūt») formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
- zudība Savienojumos «iet zudībā», «aiziet zudībā»: tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam (par materiālām un garīgām vērtībām).
- sagrēdoties Savirzīties (kopā), radot grēdu. Arī tikt sagrēdotam.
- saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- pārmaiņus Secīgi vienam pie otra, vienam aiz otra (tikt novietotam, atrasties).
- piesnigt Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt pilnīgi pārklātam (ar to), parasti biezā kārtā. Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
- sasnigt Sniegot sniegam, tikt pārklātam pilnīgi, viscaur ar sniegu.
- piesnigt Sniegot sniegam, tikt sajauktam (ar to), samirkt, piesūkties ar mitrumu (parasti par augiem, to daļām).
- izstiepjamība Spēja tikt izstieptam.
- pārvēršamība Spēja tikt pārvērstam (piemēram, vielai).
- uzglabājamība Spēja tikt uzglabātam.
- iestrēgt Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem).
- iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem). Iespriesties (2), iestrēgt (3).
- iespriesties Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem). Iesprūst (2), iestrēgt (3).
- aizspriesties Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi).
- Iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) kaklā (arī rīklē) Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi). Palikt neizteiktam (par vārdiem).
- Iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) rīklē (arī kaklā) Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi). Palikt neizteiktam (par vārdiem).
- aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (parasti par elpu, balsi). Aizspriesties (2).
- sprūst Spēji tikt pārtrauktam (piemēram, par elpu). Kļūt grūti izrunājamam (par vārdiem).
- potenciāls Spēku, spēju, līdzekļu kopums, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
- iztikt Spēt pārtikt.
- aizsprausties Spraužot tikt aizdarītam.
- šausmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud notikt vai notiek kas ārkārtīgi bīstams, nevēlams. Ārkārtīgi bīstami, nevēlami notikumi, norises u. tml.
- iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu.
- iegāzties Strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu). Ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē.
- iegāzties Strauji ieplūst, ielīt, arī tikt ielietam (kur iekšā) - par lielāku šķidruma daudzumu.
- ieurbties Strauji ievirzīties, tikt ievirzītam (kur iekšā) - par asiem vai smailiem priekšmetiem.
- uzšauties Strauji pacelties, tikt paceltam uz augšu (par ķermeņa daļām).
- cirsties Strauji triekties, tikt triektam (kur iekšā, pret ko) - par ko asu.
- krist Strauji vērties ciet, tikt strauji vērtam ciet.
- Ņirbēt gar acīm Strauji virzīties garām (tiešā tuvumā). Ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
- gāzties Strauji virzīties, arī tikt virzītam (piemēram, par ko lielu, smagu).
- mesties Strauji, arī pēkšņi uzbrukt. Strauji, arī pēkšņi skart, aiztikt.
- sacirsties Strauji, cieši sakosties, sakļauties, tikt cieši sakostiem, sakļautiem (parasti par zobiem).
- pievilkties Sūcoties (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - par bedrēm, ieplakām.
- piesūkties Sūcoties (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to).
- izsvilt Svilstot tikt iznīcinātam, izbojātam. Izdegt.
- jukt Šķīst, tikt kliedētam.
- piešķīst Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to). Šķīstot (parasti kā sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to).
- piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
- piešļākties Šļācoties (kam), tikt piepildītam (ar to), parasti neviļus, negribēti.
- piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
- piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
- vajadzīgs Tāds, bez kā grūti vai neiespējami iztikt. Tāds, ko vajag.
- pārejams Tāds, kam ir iespējams tikt pāri (parasti par dabiskiem šķēršļiem).
- koķetīgs Tāds, kas cenšas citiem patikt, piesaistīt sev citu uzmanību.
- izpaticīgs Tāds, kas cenšas izpatikt.
- nepieciešams Tāds, kas ir noteikti vajadzīgs, bez kā nevar iztikt.
- perspektīvs Tāds, kas ir saistīts ar attīstību, virzību tālākā nākotnē, tāds, kas ir saistīts ar tālāku nākotni. Tāds, kas var notikt, īstenoties, ko var veikt tālākā nākotnē.
- tālejošs Tāds, kas ir saistīts ar attīstību, virzību tālākā nākotnē, tāds, kas ir saistīts ar tālāku nākotni. Tāds, kas var notikt, īstenoties, ko var veikt tālākā nākotnē.
- ieinteresēts Tāds, kas savās vai cita interesēs veic (ko), vēlas, lai kas būtu, notiktu, realizētos.
- varbūtisks Tāds, kas var būt, notikt, realizēties. Tāds, kā patiesums ir iespējams.
- varbūtīgs Tāds, kas var būt, notikt, realizēties. Varbūtisks.
- nepārejams Tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties, tikt pāri.
- sapnis Tāds, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos, notiktu, eksistētu. Arī iedomāts, iztēlots, idealizēts.
- vajadzīgs Tas, bez kā grūti vai neiespējami iztikt.
- nepieciešams Tas, kas ir noteikti vajadzīgs, bez kā nevar iztikt.
- iespēja Tas, kas var īstenoties, notikt.
- sapnis Tas, pēc kā ilgojas, tas, ko vēlas, lai tas piepildītos, notiktu. Iztēlē radīts tēls, priekšstats par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos.
- pietecēt Tekot, plūstot (parasti šķidrumam), tikt piepildītam (ar to).
- satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam, arī tikt sabojātam, parasti pilnīgi.
- Aiz slēgtām durvīm Tikai oficiālu un oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piemēram, par tiesas sēdi).
- Aiz slēgtām durvīm Tikai oficiālu un oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piemēram, par tiesas sēdi).
- palikt Tikt atstājam (kādā vietā). Atrasties, arī nonākt (kādā vietā) un netikt virzītam, nevirzīties prom (par priekšmetiem).
- ierindoties Tikt attiecinātam (uz kādu grupu). Iekļauties, tikt iekļautam (kādā grupā).
- dabūt Tikt bojātam, tikt pakļautam kaitīgai iedarbībai (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.).
- Glabāties atmiņā Tikt iegaumētam, netikt aizmirstam.
- Uzglabāties atmiņā Tikt iegaumētam, netikt aizmirstam.
- norisināties Tikt īstenotam, arī secīgi notikt (kādā veidā, ar kādu rezultātu) - darbību, pasākumu u. tml. Norisēt (2), noritēt (2).
- noritēt Tikt īstenotam, arī secīgi notikt (kādā veida, ar kādu rezultātu) - par darbību, pasākumu u. tml. Norisēt (2).
- norisēt Tikt īstenotam, arī secīgi notikt (kādā veidā, ar kādu rezultātu) - par darbību, pasākumu u. tml. Noritēt (2).
- Ritēt savu gaitu Tikt īstenotam, notikt neatkarīgi (no kā).
- Nākt klajā Tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
- Nākt (arī parādīties) atklātībā Tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
- iet Tikt kārtotam (par darījumiem), tikt realizētam (par materiālām vērtībām).
- Pagadīties ceļā Tikt nejauši satiktam.
- aiztaupīties Tikt novērstam, netikt izraisītam.
- parādīties Tikt novietotam (kur), arī tikt izveidotam, uzceltam (kur).
- krist Tikt ņemtam ārā (no kāda veseluma, kopuma), netikt ievietotam, iekļautam (kādā veselumā, kopumā).
- Dabūt mācību Tikt pārmācītam, tikt sodītam.
- Dabūt mācību Tikt pārmācītam, tikt sodītam.
- Iet zudumā Tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
- (Aiz)iet zudumā Tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
- palikt Tikt saglabātam, aiztaupītam (kādam nolūkam). Tikt piešķirtam, arī netikt atņemtam (kādam).
- sajukt Tikt sajauktam, netikt precīzi nošķirtam (uztverē, apziņā u. tml.).
- nākt Tikt sūtītam šurp, atrasties ceļā šurp, arī tikt saņemtam (par sūtījumu).
- nākt Tikt veiktam, notikt, arī ierindoties, sekot (kādā kārtībā, secībā).
- Pa pēdām, arī uz pēdām Tūlīt pēc kā (notikt, norisināties, sākties).
- izdegt Uguns iedarbībā tikt izbojātam (piemēram, izveidojoties caurumam, robam) - par priekšmetu.
- urbties Urbšanas gaitā tikt virzītam (kur iekšā) - par urbi.
- pakārties Uz īsu brīdi izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - parasti par galvu.
- raudzīties Uzmanīt, sekot, piemēram, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
- skatīties Uzmanīt, sekot, piemēram, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
- kompliments Uzslava, cildinājums, parasti, lai kādam glaimotu, izpatiktu.
- Pirmās nepieciešamības uzturlīdzekļi Uzturlīdzekļi bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.
- uzslieties Uzvirzīties, tikt uzvirzītam uz augšu (par ķermeņa daļu).
- skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, tikt pārvietotam, parasti pa kādu virsmu (par priekšmetiem).
- snaikstīties Vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piemēram, par roku, kaklu).
- lēkāt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem).
- lēkt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem). Lēkāt (2).
- pieaugt Veidojoties (kam), piepildīties, arī tikt aizklātam (ar to).
- dibināties Veidoties, tikt veidotam (uz kāda pamata).
- rīkot Veikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai varētu notikt (piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums).
- saitiņa Verba (piemēram, būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar nomenu vai adverbu izteicējā.
- lidot Vērsties, tikt vērstam uz ko tālu (par skatienu).
- vilkties Vienmērīgi virzīties, tikt virzītam (kopā, ciet, vaļā - piemēram, par priekškaru).
- slīdēt Vienmērīgi virzīties, tikt virzītam tā, ka viegli skar (ko) - par ķermeņa daļām, parasti par pirkstiem, rokām.
- slīdēt Vienmērīgi, nepārtraukti tikt vērstam (pāri kam, uz ko), pakāpeniski mainot uztveres objektus (par skatienu, acīm).
- vilkties Vilkt savu ķermeni (kādā virzienā, pie kā, kam klāt), arī tikt vilktam (kādā virzienā - par ķermeņa daļu).
- pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
- tvert Virzīt, parasti lūpas, žokļus, tā, ka tie tur, pārvieto mutē (ko). Virzīties, tikt virzītam tā, ka (kas) tiek turēts, pārvietots mutē (parasti par lūpām, žokļiem).
- slieties Virzīties, celties, arī tikt virzītam, celtam uz augšu (par ķermeņa daļām, parasti par matiem, ūsām).
- slieties Virzīties, celties, arī tikt virzītam, celtam uz augšu no iepriekšējā stāvokļa (parasti par priekšmetiem).
- līst Virzīties, tikt virzītam (kādā priekšmetā, masā) - par priekšmetiem.
- līst Virzīties, tikt virzītam (pa ko šauru) - par priekšmetiem.
- spraukties Virzīties, tikt virzītam (pa ko šauru) - parasti par transportlīdzekļiem.
- spiesties Virzīties, tikt virzītam pa ko šauru (piemēram, par priekšmetiem).
- skart Virzīties, tikt virzītam tā, ka nonāk uz (kā) virsmas, arī, parasti viegli, slīd, pārvietojas pa šo virsmu (piemēram, par ķermeņa daļām, priekšmetiem).
- tuvoties Virzīties, tikt virzītam tuvāk (kādam, kam).
- nepieciešamība Vispārināta īpašība --> nepieciešams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
- vajadzība Vispārināta īpašība --> vajadzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
- iet Zust, tikt laistam zudumā (parasti kādas darbības rezultātā).
tikt citās vārdnīcās: