izpatikt
izpatikt -patīku, -patīc, -patīk, pag. -patiku; intrans.
Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) simpātijas, pieglaimoties.
PiemēriBriedis [darbu vadītājs] dzina un lamāja strādniekus, jo gribēja Ceplim izpatikt.
- Briedis [darbu vadītājs] dzina un lamāja strādniekus, jo gribēja Ceplim izpatikt.
- Leinasars arī darīja, ko varēja, lai savai jaunajai draudzenei izpatiktu..
- Ja Ansis Dziesma saka: tā grāmata ir laba, - tad ieklausās pat Ieva, kurai vispār grūti izpatikt.
Avoti: 3. sējums