Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izpaticība
izpaticība -as, s.; parasti vsk.; reti
Vispārināta īpašība → izpaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVispirms - jābūt paklausīgam, ierēdnis ir tikai tad, kad viņu vajag.. Otrkārt - izpatieība.
Avoti: 3. sējums