Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izpalīdzīgs
izpalīdzīgs -ais; s. -a, -ā
izpalīdzīgi apst.
Tāds, kas labprāt palīdz.
PiemēriPārmelderis [pērminderis] bij gaužām labsirdīgs un izpalīdzīgs, viņš mierinādams laipni pamāja.
Avoti: 3. sējums