izpalikt
izpalikt -palieku, -paliec, -paliek, pag. -paliku; intrans.
1.parasti 3. pers. Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
PiemēriAr pateicīgu smaidu viņa pieņēma sabiedrības nodevas savam daiļumam, bet nekad tīši nedzinās pēc tām, neprasīja un neapvainojās, ja tās izpalika..
2.Neierasties (tur, kur jābūt, kur gaida).
Piemēri1944. gada pavasarī Latvijā vācu aizmugure bija jau dezorganizējusies. Izpalikt no darba vairākas dienas varēja bez jebkādām aizdomām.
Avoti: 3. sējums