izrauties
izrauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos; refl.
1.Strauji (ar spēku) atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
PiemēriAņa ar sparu izrāvās no brāļa rokām un ieskrēja pa durvīm iekšā.
1.1.Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriMašīna izraujas no.. kūdrāja vagas un, kāpurķēdēm žvarkstot, uzņem gaitu..
1.2.pārn. Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
PiemēriVisus šos gadus par kalpu strādādams, esmu centies izrauties no šās dzīves.
1.3.pārn. Izvirzīties, aizsteigties (kam priekšā).
PiemēriĻaudis steidz sēt. Steidz tik ātri, ka lauku darbos tālu izrāvušies priekšā pārējiem šās ražošanas pārvaldes kolhoziem un padomju saimniecībām.
1.4.pārn. Izlauzties (piemēram, par vārdiem, smiekliem, vaidu).
Piemēri..šie vārdi paši izrāvās kā aizsprostu salauzusi ūdens straume.
2.parasti 3. pers. Neviļus, negribēti tikt izrautam.
PiemēriLīdz ar nezālēm neviļus izrāvušās dažas bietes.
3.trans. Ilgāku laiku, daudz raut.
PiemēriIzrauties cukurbietes.
Avoti: 3. sējums