cirsties
cirsties cērtos, cērties, cērtas, pag. cirtos; refl.
1.parasti 3. pers. Strauji triekties, tikt triektam (kur iekšā, pret ko) – par ko asu.
PiemēriCirvis cērtas bluķī.
- Cirvis cērtas bluķī.
- Zobi cērtas ābolā.
- Vēl nesen viņam arkla asmens ārā vien skrēja vai arī cirtās zemē tik dziļi, ka zirgi uzreiz apstājās.
- ..izkaptis šņākdamas cirtās biezajā, rasas pilnajā zālē.
- ..garš dzelzs stienis, stipru roku vadīts, cauri tūkstoš grādu svelmei cirtās balti kaistošajā krāsns dibensienā..
1.1.Par šāviņiem, lodēm.
PiemēriPlīsa granātas, un sausi sprakšķēja sprāgstošās lodes, cirzdamās bērzu smalcē.
- Plīsa granātas, un sausi sprakšķēja sprāgstošās lodes, cirzdamās bērzu smalcē.
- Kur ligzdas meža zosīm bij un gārņiem, Tur ledus dūņās cērtas ložu spiets.
2.parasti 3. pers. Sāpīgi sisties (parasti sejā, acīs) – par krūmiem, koku zariem u. tml.
PiemēriViņi skrēja. Zeme dunēja zem kājām, zari cirtās sejā un žvīkstēja..
- Viņi skrēja. Zeme dunēja zem kājām, zari cirtās sejā un žvīkstēja..
- Cauri alksnājam Apenājs izskrēja saliecies.. Takas te nebija. Sejā cirtās šmaugi kārklu zari.
2.1.Strauji brāzties, triekties, radot stipru kairinājumu (parasti acīs, sejā) – par lietu, vēju, sniegu u. tml.
PiemēriCik labi būtu tagad straujā zirgā traukties cauri gāzmai - lai cērtas acīs [lietus] lāses..
- Cik labi būtu tagad straujā zirgā traukties cauri gāzmai - lai cērtas acīs [lietus] lāses..
- Vējš asi cirtās sejā.
- Slapjš sniegs cirtās sejā veselām sliekšņām [lēkšķēm].
- ..sāka snigt. Baltie putraimi, cieti kā ledus, cirtās sejās un dzēla.
- pārn. Nupat skatieni cērtas sejā kā vēsas lietus lāses.
2.2.Strauji brāzties, triekties (kur, pret ko, ap ko) – par lietu, vēju, sniegu u. tml.
Piemēri..bangas, laužoties pret mūri, sāļām šļakatām cērtas logos..
- ..bangas, laužoties pret mūri, sāļām šļakatām cērtas logos..
- Lejā šalca Daugavas krāce, vējš kūleņodams cirtās zaļajos koku puduros..
- Bet no āra pa logu skanēja cits troksnis. Likās, ka pret rūtīm cērtas smagi krusas graudi.
3.Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) – par cilvēku vai dzīvniekiem.
PiemēriCirsties pretī ienācējam.
- Cirsties pretī ienācējam.
- Cirsties uz priekšu.
- Cirsties pa labi.
- Zivs cērtas no laivas ūdenī.
- Zirgs, vaļīgu pavadu sajutis, cirtās apkārt un.. aizauļoja projām.
- pārn. Pēkšņi kaut kur patālu nograuj artilērijas zalve. Šķiet, ka troksnis atsitas pret augstajiem namiem, cērtas atpakaļ uz ielas pretējo pusi, atduras arī tur, saviļņo gaisu..
4.parasti 3. pers. Izraisīt nepatīkamu (dzirdes) kairinājumu – par spalgu troksni.
PiemēriLauska spērieni sētās un māju pakšķos cirtās ausīs kā šāvieni.
- Lauska spērieni sētās un māju pakšķos cirtās ausīs kā šāvieni.
4.1.Izraisīt sāpju sajūtu (acīs) – par spilgtu gaismu.
PiemēriTā [saule stepē] jau bija pacēlusies līdz puszenītam un, kaut gan tīta vieglā dūmakā, tomēr ugunīgi spoža cirtās acīs.
- Tā [saule stepē] jau bija pacēlusies līdz puszenītam un, kaut gan tīta vieglā dūmakā, tomēr ugunīgi spoža cirtās acīs.
4.2.Radīt stipru (ožas, garšas) kairinājumu – par garšu, smaku.
PiemēriAsā smaka cērtas nāsīs.
- Asā smaka cērtas nāsīs.
4.3.Radīt dedzinošu sāpju sajūtu (piemēram, mutē, kaklā) – par vielām.
PiemēriDzēriens cērtas kaklā.
- Dzēriens cērtas kaklā.
5.reti Savienojumā ar «pretī» vai «pretim»: stingri, bez vilcināšanās atbildēt, kategoriski iebilst.
Piemēri«..kārtīgs cilvēks trīs nedēļas var nogulēt i kartupeļu bedrē. Kā tad kara laikā!» Meitenes cērtas pretī: «Tagad nav kara laiks! Kāpēc mēs nevaram iekārtoties labāk?»
- «..kārtīgs cilvēks trīs nedēļas var nogulēt i kartupeļu bedrē. Kā tad kara laikā!» Meitenes cērtas pretī: «Tagad nav kara laiks! Kāpēc mēs nevaram iekārtoties labāk?»
- «Nu, bet tu taču pats šādas filmas taisīsi!» Rita cērtas pretī. «Piedod... tādas es netaisīšu,» Arnis atbild Cēlā iecietībā.
6.novec. Cīnīties.
PiemēriKara pulki tik briesmīgi cirtušies.
- Kara pulki tik briesmīgi cirtušies.
- «Knēveli, vai ir dūša cirsties? Kausimies divi vien ..»
Avoti: 2. sējums